«Dārgās māsas un brāļi! Atbildes psalmā mēs dziedājām: "Priecīgi iesim Kunga namā!" (sal. Ps 121). Šodienas liturģija aicina mūs ar slavināšanu un prieku doties ceļā, lai satiktu Kungu Jēzu Kristu, Visuma Ķēniņu, lēnprātīgo un pazemīgo Valdnieku, To, kurš ir visu lietu sākums un beigas. Viņa spēks ir mīlestība, Viņa tronis ir Krusts, un caur Krustu Viņa Valstība izplatās visā pasaulē. "Viņš valda no Krusta” (sal. Himna Vexilla Regis) kā miera Princis un taisnības Karalis, kas savās Ciešanās atklāj pasaulei Dieva sirds bezgalīgo žēlsirdību. Šī mīlestība ir arī jūsu dziedāšanas iedvesma un motīvs. Dārgie koristi un mūziķi, šodien jūs svinat savu jubileju un pateicaties Kungam par žēlastības dāvanu kalpot Viņam, ziedojot savas balsis un talantus Viņa godam un savu brāļu un māsu garīgai stiprināšanai (sal. II Vatikāna koncils, Konstitūcija Sacrosanctum Concilium, 120). Jūsu uzdevums ir iesaistīt viņus Dieva slavēšanā un mudināt pilnīgāk piedalīties liturģiskajā darbībā caur dziedāšanu. Šodien jūs pilnībā paužat savu "iubilum", savu prieku, kas dzimst no žēlastības prieka piepildītas sirds. Lielās civilizācijas mums ir devušas mūzikas dāvanu, lai mēs varētu izteikt to, ko dziļi nesam savās sirdīs, ko vārdi ne vienmēr spēj izteikt. Jūtu un emociju kopums, kas rodas mūsu iekšienē no dzīvām attiecībām ar realitāti, izpaužas mūzikā. Jo īpaši dziedāšana ir cilvēka dabiska un pilnīga izpausme: prāts, jūtas, ķermenis un dvēsele apvienojas, lai paustu dzīves lielās lietas. Kā atgādina svētais Augustīns: "Cantare amantis est" - "dziedāšana ir raksturīga tam, kas mīl" (sal. Sermo 336, 1). Tas, kurš dzied, izsaka ne tikai mīlestību, bet arī sāpes, maigumu un vēlmi, kas mājo viņa sirdī, un vienlaikus mīl to, kuram adresē savu dziesmu (sal. Enarrationes in Psalmos, 72, 1). Dieva tautai dziesma izsaka pielūgsmi un slavēšanu; tā ir "jaunā himna", ko augšāmcēlies Kristus paceļ pie Tēva, liekot tajā piedalīties visiem kristītajiem kā vienotai miesai, ko atdzīvina Gara jaunā dzīve. Kristū mēs kļūstam par žēlastības dziedātājiem, Baznīcas bērniem, kuri Augšāmcēlušajā atrod slavēšanas iemeslu. Tādējādi liturģiskā mūzika kļūst par ārkārtīgi vērtīgu instrumentu, ar kura palīdzību mēs godinām Dievu un izsakām prieku par jaunu dzīvi Kristū. Svētais Augustīns mūs mudina iet ar dziesmu, līdzīgi nogurušiem ceļotājiem, kuri dziesmā atrod priekšnojautu par prieku, ko viņi izjutīs, sasniedzot savu galamērķi: "Dziediet un ejiet, lai sasniegtu labo" (Sermo 256, 3). Tādēļ būt kora dalībniekiem nozīmē iet uz priekšu kopā, paņemot brāļus un māsas aiz rokas, palīdzot viņiem iet kopā ar mums un kopā ar viņiem dziedāt Dieva godam, mierinot viņus ciešanās, iedrošinot, kad šķiet, ka viņi padodas nogurumam, un iedvesmot, kad nasta sāk viņus nomākt. Dziedāšana mums atgādina, ka mēs esam Baznīca ceļā, patiesa sinodāla realitāte, kas spēj dalīties ar visiem aicinājumā slavēt un priecāties savā mīlestības un cerības svētceļojumā. Svētais Ignācijs no Antiohijas lieto aizkustinošus vārdus, saistot kora dziedāšanu ar Baznīcas vienotību: "Jūsu saskaņa un mīlestības harmonija izdzied Jēzu Kristu pasaulei. Un lai arī katrs no jums pievienojas šim korim, lai jūsu saskaņa harmonijā, ņemot Dieva toni vienotībā, jūs varētu vienā balsī dziedāt Tēvam caur Jēzu Kristu. Viņš jūs dzirdēs un pazīs jūs pēc jūsu labajiem darbiem" (Sv. Antiohijas Ignācijs, Epistula ad Ephesius, IV). Patiešām, kora dažādās balsis harmonizējas savā starpā, radot vienotu slavas dziesmu, skaidru Baznīcas simbolu, kas mīlestībā vieno visus vienā maigā melodijā. Jūs piederat koriem, kas galvenokārt kalpo liturģiskajā dievkalpojumā. Jūsu kalpošana ir patiesa kalpošana, kas prasa sagatavošanos, uzticību, savstarpēju sapratni un, galvenais, dziļu garīgo dzīvi, lai ar lūgšanas dziesmu jūs palīdzētu visiem lūgties. Šī kalpošana prasa disciplīnu un kalpošanas garu, īpaši, gatavojoties svinīgai liturģijai vai kādam svarīgam notikumam jūsu kopienās. Koris ir neliela, dažādu cilvēku ģimene, ko vieno mīlestība pret mūziku un kalpošana, ko viņi sniedz. Tomēr atcerieties, ka kopiena ir jūsu lielā ģimene: jūs neesat tās galva, bet gan daļa, kas ir apņēmusies to apvienot, iedvesmojot un iesaistot visus. Tāpat kā jebkurā ģimenē, var rasties spriedze vai nelielas domstarpības, kas ir normāli, strādājot kopā un tiecoties uz mērķi. Mēs varam teikt, ka koris savā ziņā ir Baznīcas simbols, kas, tiecoties uz mērķi, iet cauri vēsturei, slavējot Dievu. Pat ja reizēm šis ceļš ir pilns ar grūtībām un pārbaudījumiem, un prieka brīži mijas ar citiem, grūtākiem, tad dziedāšana padara ceļojumu vieglāku, sniedz atvieglojumu un mierinājumu. Tāpēc centieties arvien vairāk pārveidot savus korus par harmonijas un skaistuma brīnumu un kļūt par aizvien spožāku Baznīcas attēlu, kas slavē savu Kungu. Rūpīgi studējiet magisterium, kas koncila dokumentos izklāsta principus jūsu kalpojuma labākai izpildei. Pirmām kārtām vienmēr esiet gatavi iesaistīt Dieva tautu, neļaujoties kārdinājumam sniegt priekšnesumu, kas izslēdz visas liturģiskās sapulces aktīvu līdzdalību dziedāšanā. Pildot savu kalpojumu, esiet daiļrunīga Baznīcas lūgšanas zīme, kas pauž savu mīlestību pret Dievu caur mūzikas skaistumu. Pārliecinieties, ka jūsu garīgā dzīve vienmēr ir samērīga ar jūsu veikto kalpošanu, lai tā varētu autentiski paust liturģijas žēlastību. Es jūs uzticu svētās Cecīlijas, jaunavas un mocekles, aizbildniecībai, kura šeit, Romā, ar savu dzīvi radīja visskaistāko mīlestības dziesmu, pilnībā atdodot sevi Kristum un sniedzot Baznīcai savu brīnišķīgo ticības un mīlestības liecību. Turpināsim dziedāt un padarīsim par saviem šodienas liturģijā ietvertos psalma vārdus: "Priecīgi iesim Kunga namā!"» Vaticannews.va |
