Platforma ar nosaukumu “Donátor” sākotnēji tika izveidota Brno diecēzē dažādu draudžu projektu finansēšanai. Pēc viena darbības gada Olomoucas arhidiecēzē tā ir kļuvusi par nozīmīgu instrumentu Baznīcas centienos panākt finansiālu pašpietiekamību, liecina arhibīskapijas publicētie dati. Tēvs Jans Berka, Valašske Meziržīči draudzes priesteris un arhidiecēzes pastorālās un priesteru padomes loceklis, platformu raksturoja kā “vienkāršu un efektīvu veidu”, kā ziedot priesteru algām. “Mani pārsteidza, cik ātri iesaistījās salīdzinoši liela daļa cilvēku,” sacīja Berka. “Es jūtu draudzes locekļu atbalstu savai kalpošanai un esmu par to pateicīgs.” Lielākā daļa priesteru, ar kuriem viņš runāja, to uzskata par “labu projektu, kas veicina lielāku draudzes locekļu līdzatbildību draudzes darbībā,” sacīja Berka. Lai gan pašreizējā formā sistēma vēl nepadara draudzes saliedētākas, nākotnē tā varētu būtiski ietekmēt situāciju, viņš piebilda. Ja konkrētā kopiena “sasniedz mērķa summu, viss, kas pārsniedz šo summu, var tikt izmantots draudzes vajadzībām,” viņš turpināja. Berka norādīja, ka neredz risku, ka tiktu marginalizēti tie, kuri izvēlas neziedot, jo dalība ir anonīma. “Godīgi sakot, es neesmu pārliecināts, kurš ziedo un kurš ne. Es to nekādā veidā nepārbaudu.” Ostravas-Opavas diecēze pašlaik gatavo līdzīgu fondu, izmantojot Olomoucas pieredzi, pavēstīja Olomoucas arhidiecēzes preses birojs. Šī kolektīvās finansēšanas iniciatīva ir daļa no plašākiem Čehijas diecēžu centieniem sagatavoties valsts iemaksu izbeigšanai baznīcās, kas saskaņā ar 2012. gadā pieņemto vēsturisko likumu tiks pilnībā atcelti līdz 2030. gadam. Finansiālā neatkarība ir saistīta ar “brīvību un atbildību”, intervijā Čehijas katoļu nedēļas izdevumam “Katolický týdeník” sacīja Olomoucas arhidiecēzes ekonomists Martins Pirkls. Pēc vairāku gadu ilgām debatēm pēc komunisma krišanas 1989. gadā Čehijas parlaments 2012. gadā pieņēma Likumu par īpašumu noregulējumu ar baznīcām un reliģiskajām biedrībām. Likums paredzēja vēsturiski baznīcām piederošā īpašuma atdošanu, vienreizēju finansiālu kompensāciju un pārejas posma valsts iemaksas. Process stājās spēkā 2013. gadā. Saskaņā ar likumu baznīcas līdz 2043. gadam saņems kopumā 59 miljardus Čehijas kronu (aptuveni 2,4 miljardi eiro) kā kompensāciju par īpašumiem, ko komunistiskais režīms konfiscēja no 1948. līdz 1989. gadam un ko nav iespējams atdot. Valsts iemaksas baznīcām katru gadu samazinās un 2030. gadā pilnībā beigsies. Bijušais kultūras ministrs Daniels Hermans 2017. gadā sacīja, ka valsts un reliģiskās kopienas turpinās sadarboties valsts kultūras mantojuma saglabāšanā, kura ievērojama daļa — kapelas, klosteri, baznīcas — ir sakrālais īpašums. Lai sagatavotos pilnīgai finansiālajai neatkarībai, Olomoucas arhidiecēze veido “investīciju portfeli lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, finanšu ieguldījumos un nekustamajā īpašumā,” skaidroja Pirkls. Tomēr pāreja būs izaicinoša, jo nepieciešama “visu izdevumu pārskatīšana,” ko viņš raksturoja kā “brieduma pārbaudi.” Pirkls sacīja, ka nebūs iespējams “uzturēt katru atsevišķu nolaisto baznīcu laukos”. Viņš teica, ka, ja baznīca “racionāli noteiks prioritātes un sadarbosies ar valsti un pašvaldībām, lai saglabātu kultūras mantojumu”, tā varēs “izpildīt savu galveno misiju”. Viņš norādīja, ka turīgākas diecēzes jau tagad ar Čehijas Bīskapu konferences starpniecību ziedo līdzekļus tām, kurām ir mazāk resursu, piemēram, pierobežas apgabalos. Jakubs Križs, jurists, kurš pasniedz Kārļa universitātes Katoļu teoloģijas fakultātē Prāgā, pastāstīja, ka valsts finansējuma pārtraukšanai nebūs tūlītējas ietekmes, bet Baznīcai būs jāatrod jauni veidi, kā segt izmaksas ilgtermiņā. “Šīs ir revolucionāras pārmaiņas,” viņš teica, norādot uz pieņēmumu, ka lielāka finansiālā neatkarība sniegs Baznīcai lielāku brīvību. Tomēr ticīgo skaita samazināšanās vienā no Eiropas sekulārākajām valstīm ietekmēs arī Baznīcas ekonomisko stabilitāti, brīdināja Križs. Ewtnnews.com Foto: Priesteris pieņem upurdāvanas no bērniem Sv. Mises laikā Olomoucas arhidiecēzes draudzē (foto: Olomoucas arhidiecēze) | 
