Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Dieva miers
29.01.2025 pl. 08:11

Priesteris Modris Lācis

Mums bieži atgādina, cik svarīgi ir lūgties par mieru, nest mieru un dot mieru citiem. Dziļa un dievbijīga ir Julijana Kardināla Vaivoda lūgšana par mieru grāmatā “Septiņi mēneši Liepājas cietoksnī” (94.–95. lpp.). Viņš šo lūgšanu lūdzās II pasaules kara laikā, kad “Kurzemes katlā” ritēja sīvas cīņas, bet Liepājā bieži bija jāslēpjas no uzlidojumiem.

Šodien par karu mēs lasām, skatāmies un klausāmies ziņās. Dažiem tas ir tuvāks, dažiem – tālāks. Bet visi novērtējam, cik svarīgs ir miers. Kad Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolēniem uzdeva izveidot svētceļojuma logo par miera tēmu, tad katrs parādīja savu ideju un izpratni par mieru. Konkursā godalgas izcīnīja vairāki skolēni. Georgs bija izveidojis logo kā ceļu krustojumu – varam atcerēties pravieša Isaja vārdus: “Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav mani ceļi…” (Is 55,8–9). Tomēr šie dažādie ceļi var krustoties! Un vēl – krustošanās var būt arī Jēzus krusts! Tā ir satikšanās. Horizontālais un vertikālais satiekas. Cilvēciskais un dievišķais savienojas Jēzū Kristū. Un tur atrodam mieru!

Kāds cits skolēns – Elgars – saņēma apbalvojumu nominācijā “asprātīgākais logo”. Viņš bija uzzīmējis kastīti, kurā droši vien ir kādi graboši priekšmeti, un pamudinājumu: “Pakrati, lai būtu miers!” Protams, tas liek mums aizdomāties par dažādām tehnikām, ko izmantojam, lai pārvarētu stresu, uztraukumu, jūtu uzplūdus. Arī tad, ja piedzīvojam satricinājumu, šoku, pēc tā var iestāties miers. Tas ir kā kontrastu “duša”. Dažreiz cilvēki izmanto spineri, lai nomierinātos.

Lūkass bija uzzīmējis zemeslodi, kuru tur Dieva rokas. Tātad mūs sargā Dievs. Tiešām, Jēzus saka: “Savu mieru Es jums dodu. [..] Mieru Es jums atstāju – ne tā, kā pasaule.” (Jņ 14,27–31a). Tātad Dieva miers ir no laicīgā, šīs pārejošās pasaules miera atšķirīgs miers. Bieži mūs pārņem nemiers, bet Kristus mums dāvā mieru, Viņā mēs to atrodam. Jēzus novēl: “Lai Manī jums būtu miers!” (Jņ 16,29–33) Ja vēlamies sajust mieru sevī, tad mums pašiem jāapstājas, jāsakopo domas, jāieiet klusajā lūgšanā un kontemplācijā. Sv. Bernards no Klervo atgādina, ka dažkārt lūgšanai vajadzētu būt kā atpūtai, kad mēs jūtamies ļoti labi Dieva klātbūtnē – gluži kā bērns tēva vai mātes klēpī. Arī Karmela garīgumā uzsvērta kontemplatīvā lūgšana, kas ļauj piedzīvot dievišķo mieru.

Daudzās pilsētās ir Miera iela. Piemēram, Rīgā tā ved uz Lielo kapu pusi. Ir arī Miera dārzs pie Sv. Franciska baznīcas – tie ir bijušie kapi. Par mieru liek domāt arī Paradīzes dārzs. Visa mūsu dzīve ir kā došanās uz jauno paradīzi, mūžīgo sabatu, mūžīgo mieru.

Par mieru visiem klātesošajiem atgādina arī vārdi Svētajā Misē: “Euharistijas svinības sākas ar miera sveicienu – Kristus sveicienu saviem mācekļiem. “Gloria” dziedājumā izskan lūgums pēc miera visai Dieva tautai virs zemes. Lūgumu pēc miera Mises laikā pauž arī anafora: tajā tiek lūgts, lai Baznīcā valda miers, tiek lūgts par tās vienotību un par to, lai visa Dieva saime šajā dzīvē bauda mieru, un par pasaules mieru un pestīšanu. Komūnijas ritā Baznīca lūdz, lai Kungs “dāvā mums mieru mūsu dienās”, un atceras Kristus dāvanu, proti, Viņa mieru, lūdzot “Viņa Valstības mieru un vienotību”. Pirms Komūnijas pieņemšanas visi klātesošie cits citam sniedz miera sveicienu, lūdzot, lai Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, “dāvā mums mieru”. Euharistijas svinības noslēdzas ar to, ka ticīgie tiek atlaisti Kristus mierā. Ir daudz lūgšanu, kas paredzētas, lai Svētās Mises laikā lūgtu mieru pasaulei. Tajās miers reizēm tiek saistīts ar taisnību. Tāda, piemēram, ir parastā liturģiskā laika 8. svētdienas ievadlūgšana, kurā Baznīca Dievam lūdz, lai šīs pasaules notikumi norisinātos taisnībā un mierā saskaņā ar Viņa gribu.” [Baznīcas sociālās mācības kompendija 11. nodaļas pēdējās rindkopas zemsvītras piezīme.]

Miers saistās ar sabatu, kas savu teoloģisko pamatojumu rod radīšanas stāstā. Tādēļ miers ir arī ietverts bauslī “Tev būs svēto dienu svētīt”. Sabata dziļākā nozīme ne vienmēr bija izprotama: Jēzus laikabiedri vairāk pievērsa uzmanību tam, kas atļauts un kas aizliegts sabatā (Mk 2,23–3, 6). Taču, pirmkārt, sabats ir sakrālais laiks – tas ir dievišķais laiks, laiks ar Dievu, viņa īpašas draudzības laiks un atgādinājums par mūžību, kad varēsim būt kopā ar Viņu, kad mūs vairs nenomāks ikdienas rūpes un materiālās vajadzības.

Ījaba grāmatā izskan jautājums: “Kas gan, sacēlies pret Viņu, ir paturējis mieru?” (Īj 9,14–16). Miers sevī ir tad, kad klausām savu sirdsapziņu – tad varam īstenot Jēzus vārdus: “miers Manī” (Jņ 16,33).

Labas attiecības ar Dievu ienes mieru sirdī. Miers pašā cilvēkā ir arī ikdienas darbs ar sevi. Sv. Akvīnas Toms pārdomā to, kā cilvēkā darbojas jūtas, emocijas, kaislības. Mūsdienās arvien vairāk saskaramies ar tādām problēmām kā atkarības, pieķeršanās, tāpēc meklējam dziedināšanu un dvēseles mieru. Nereti tā ir īsta garīgā cīņa – garīgo tēvu aprakstītā “Neredzamā cīņa” – arī par mūsu dvēseles mieru, iekšējo mieru. Ja ļaujamies dažādām kaislībām, ja mūs savalgo pieķeršanās pasaulīgām lietām un cilvēkiem, tad – visticamāk – piedzīvosim zaudējumu un arī dusmas.

Atcerēsimies arī, ka draudzība ir kā miera vide. Izlīgums rada mieru.

“Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” (Mt 5,9) Neparastais grieķu vārds, kas lietots vienīgo reizi visā Bībelē, nozīmē: miera veidotāji, darinātāji, meistari, amatnieki.

Kalna sprediķī Jēzus izsaka svētības, kas reizē ar 10 baušļiem ir kristīgās morāles avots. Svētīgi lēnprātīgie – tātad tie, kas nedusmojas, kas spēj savaldīties, – jo viņi iemantos zemi.

Miers ir Dieva dāvana un viens no Svētā Gara augļiem. Reizē – miers ir ikdienas darbs. Miers ir savaldības tikuma praktizēšana ikdienā. Jēzus pats tiek saukts par Miera Princi jeb Miera Valdnieku. Viņš valda ar gudrību un spēj saglabāt mieru gan sevī, gan ģimenēs, tautās, valstīs un visā pasaulē!

"Nāc", Nr. 141
Foto:
Unsplash.com/Gabriel Lamza