Pāvesta vēstījuma pilnais teksts: Dārgie brāļi priesterībā! Šajā Lūgšanu dienā par priesteru svētdarīšanu, ko svinam Vissvētās Jēzus Sirds svētkos, es vēršos pie katra no jums pateicības un pilnīgas uzticības garā. Kristus Sirds, caurdurta no mīlestības, ir dzīvs un dzīvību dodošs ķermemis, kas pieņem katru no mums, pārveidojot mūs par Labā Gana tēlu. Tieši tur mēs vislabāk saprotam sava kalpojuma patieso nozīmi: dedzīgi ticot Dieva žēlsirdībai, mēs esam priekpilni liecinieki Viņa mīlestībai, kas dziedina, atbalsta un glābj. Tāpēc šodienas svētki atjauno mūsu sirdīs aicinājumu pilnībā sevi veltīt kalpošanai svētajai Dieva tautai. Šī misija sākas ar lūgšanu un turpinās vienotībā ar Kungu, kurš nepārtraukti atdzīvina mūsos savu dāvanu: svēto aicinājumu uz priesterību. Atmiņa par šo žēlastību, kā saka svētais Augustīns, nozīmē ieiet "plašajā svētnīcā, kurai nav gala" (sal. Konfesijas, X, 8, 15), kas ne tikai glabā kaut ko no pagātnes, bet padara to, kas tajā ir par vienmēr jaunu un aktuālu. Tikai atceroties mēs dzīvojam un atdzīvinām to, ko Kungs mums ir dāvājis, lūdzot, lai mēs savukārt to nodotu tālāk Viņa vārdā. Atmiņa vieno mūsu sirdis ar Kristus Sirdi un mūsu dzīvi ar Kristus dzīvi, tā ka mēs kļūstam spējīgi nest svētajai Dieva tautai Vārdu un pestīšanas sakramentus, lai pasaule tiktu samierināta mīlestībā. Tikai Jēzus Sirdī mēs atrodam savu patieso cilvēcību kā Dieva bērni un brāļi savā starpā. Šī iemesla dēļ es šodien vēlos vērsties pie jums ar steidzamu aicinājumu: esiet vienotības un miera veidotāji! Mūsdienu pasaulē, ko iezīmē pieaugoša spriedze, kas vērojama arī ģimenēs un baznīcas kopienās, priesteris ir aicināts veicināt izlīgumu un stiprināt kopienu. Būt vienotības un miera veidotājiem nozīmē būt ganiem, kas spēj izšķirt un prasmīgi salikt kopā mums uzticētās dzīves fragmentus, lai palīdzētu cilvēkiem atrast Evaņģēlija gaismu grūtībās un pārbaudījumos; tas nozīmē būt gudriem realitātes vērotājiem, izkāpjot ārpus mirkļa emocijām, bailēm un modei; tas nozīmē piedāvāt tādus pastorālus priekšlikumus, kas rada un atdzīvina ticību, palīdz veidot labas attiecības, solidaritātes saites un ticīgo kopienas, kurās mirdz brālības stils. Būt vienotības un miera veidotājiem nozīmē nevis uzspiest sevi citiem, bet gan kalpot. Priesteriskā brālība kļūst par ticamu Augšāmcēlušā klātbūtnes zīmi, ja tā raksturo mūsu priesteriskās kopienas kopīgo ceļu. Tāpēc es jūs iedrošinu šodien, Vissvētās Jēzus Sirds priekšā, atjaunot savu "jā" Dievam un Viņa svētajai tautai. Ļaujiet sevi veidot Viņa žēlastībai, sargājiet Svētā Gara uguni, ko saņēmāt ordinācijas dienā, lai, vienoti ar Viņu, jūs kļūtu par Jēzus mīlestības sakramentu pasaulē. Nebaidieties no sava trausluma: Kungs nemeklē perfektus priesterus, bet gan pazemīgas sirdis, kas ir atvērtas atgriešanās žēlastībai un gatavas mīlēt tā, kā Viņš pats mūs ir mīlējis. Dārgie brāļi priesteri, pāvests Francisks mūs aicināja raudzīties uz Vissvēto Jēzus Sirdi kā personīgas tikšanās ar Kungu vietu (sal. Enciklika Dilexit 103) un tādējādi kā vietu, kur mēs varam nest un atrisināt savus iekšējos konfliktus un tos, kas plosa mūsdienu pasauli, jo "Viņā mēs kļūstam spējīgi veidot veselīgas un laimīgas attiecības un celt mīlestības un taisnīguma Valstību šajā pasaulē. Mūsu sirds, vienota ar Kristus Sirdi, ir spējīga uz šādu sociālu brīnumu" (turpat 28). Šajā Svētajā gadā, kas mūs aicina būt par cerības svētceļniekiem, mūsu kalpojums būs auglīgāks, ja tas vairāk sakņosies lūgšanā, piedošanā, tuvībā nabagiem, ģimenēm, jauniešiem, kas meklē patiesību. Neaizmirstiet: svēts priesteris liek svētumam uzplaukt sev visapkārt. Es jūs uzticu Jaunavai Marijai, apustuļu Karalienei un priesteru Mātei, un svētīju jūs no visas sirds. Vatikāns, 2025. gada 27. jūnijs. Vaticannews.va | 
