Sākoties atmodai, arī Pāvilostas cilvēki sāka pievērsties ticībai, tika dibināta katoļu draudze, bet nebija telpu dievkalpojumu svinēšanai. Tāpēc deviņdesmito gadu sākumā aktīvākie katoļi vērsās ar šo jautājumu pašvaldībā, un tad Pāvilostas domes priekšsēdētājs uzsāka sarunas ar Jūrkalnes draudzes prāvestu par draudzes dibināšanu. Draudzi nodibināja un dievkalpojumus organizēja, līdzdarbojoties Ingai Šnorei. Tos sāka noturēt Pāvilostas Mūzikas skolas telpās, bet 1997. gadā draudzē sāka kalpot priesteris Bruno Dānis. Pateicoties viņa vadības spējām, kā arī Pāvilostas domes lēmumam par zemes pārdošanu un būvatļauju dievnama celtniecībai, 1998. gadā nolēma, ka Pāvilostā cels katoļu baznīcu. Vietu dievnama būvei atrada Sakas upes krasta uzkalnītē, un 1999. gada maijā sākās dievnama celtniecība. Vislielākie nopelni baznīcas tapšanā bija prāvestam Bruno Dānim, jo, pateicoties viņa finansiālajam ieguldījumam, dievnama būvdarbi strauji virzījās uz priekšu. Tā paša gada 21. jūlijā svinēja spāru svētkus, bet 19. decembrī jau pirmo Svēto Misi, ko celebrēja toreizējais Liepājas diecēzes koadjutorbīskaps Vilhelms Lapelis. Sākot ar 2000. gadu, Pāvilostā Svēto Misi regulāri svinēja divas reizes mēnesī. 2000. gada 23. septembrī notika dievnama konsekrācija, kuru vadīja toreizējais Liepājas diecēzes bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis, piedaloties Saldus dekānam Gatim Bezdelīgam, dominikāņu tēvam Oskaram Jabloņskim OP, Skaistkalnes dekānam Pēterim Skredelim, jaunuzceltās baznīcas prāvestam Bruno Dānim, kā arī vietējo luterāņu un baptistu draudžu mācītājiem, oficiālo iestāžu pārstāvjiem un ticīgajiem. Pr. Bruno baznīcu veltīja Svētā Gara godam, tā pagodinot Trīsvienīgā Dieva trešo Personu par savu aicinājumu. Priesteris Bruno Dānis dzimis 1921. gada 19. aprīlī astoņu bērnu ģimenē Latgalē, bet pēc tam ģimene pārcēlusies uz dzīvi Kurzemē, Kandavas apkaimē. Bruno sevišķi izcēlies ar cilvēcību un žēlsirdību, apguvis dzirnavnieka amatu. Otrā pasaules kara laikā, izmantojot sava aroda stāvokli un riskējot ar savu dzīvību, izpalīdzējis zemniekiem, dzirnavās pieņemot pārstrādei labību virs atļautās normas. Ticis iesaukts Latviešu leģionā, un karavīra gaitas viņu aizvedušas uz Vāciju, bet, karam beidzoties, Bruno pārcēlies uz dzīvi Austrālijā. Tur viņš kļuvis par veiksmīgu uzņēmēju, nodibinājis ģimeni. Viņa māte bija ļoti vēlējusies, lai kāds no dēliem kļūtu par priesteri, bet savas šīs zemes dzīves laikā to nepieredzēja. Bruno sieva agri nomira, un pēc daudziem atraitņa gadiem viņš sajuta Dieva aicinājumu kļūt par priesteri, sperot ļoti drosmīgu soli – ieradās Latvijā un iestājās Rīgas Garīgajā seminārā ar mērķi kļūt par priesteri. Septiņdesmit piecu gadu vecumā 1996. gada 15. decembrī Liepājas bīskaps Ā. A. Brumanis viņu ordinēja par priesteri. Priesteris Bruno Dānis, neskatoties uz cienījamiem dzīves gadiem, bija ļoti centīgs un ar lielu atbildību veica pienākumus, ko bīskaps viņam uzticēja. Īpaši gādāja par slimniekiem, bērniem un trūkumcietējiem. Uzņēmējdarbībā nopelnītos līdzekļus novirzīja vairāku dievnamu būvniecībai Latvijā. Ziedoja Kalnu un Bārtas baznīcu celtniecībai, palīdzēja arī Garīgajam semināram, bet Pāvilostā pilnībā par saviem līdzekļiem noorganizēja baznīcas būvniecību. Vēlāk atgriezās Austrālijā, kur 88. dzīves gadā un 14. priesterības gadā devās mūžībā 2010. gadā. "Nāc", Nr.145
Foto: Katedrāle.lv 
2012.g.
2012.g.
2012.g.
Pilsētas Krusta ceļa noslēgums baznīcā 2017.g.
| 
