Uzrunā pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» pāvests atgādināja, ka pasaulē ir tādi cilvēki, kuri izvēlas taisnīgumu, pat par dārgu cenu, kuri mieru liek augstāk par savām bailēm, kuri kalpo nabagiem, nevis sev. Leona XIV uzrunas pilnais teksts: «Dārgie brāļi un māsas, labdien! Šodien ir svētā Stefana «dzimšanas diena», kā to teica pirmās kristiešu paaudzes, pārliecinātas, ka cilvēks nepiedzimst tikai vienu reizi. Mocekļa nāve ir piedzimšana Debesīm, jo ticības skatiens, pat nāvē, vairs neredz tikai tumsu. Mēs ienākam šajā pasaulē, neizlemjot par to, bet pēc tam piedzīvojam dažādas grūtības, kurās mums arvien apzinātāk tiek lūgts «būt pasaulē», izvēlēties gaismu. Apustuļu darbu grāmata liecina, ka tie, kas redzēja Stefanu viņa ceļā uz mocekļa nāvi, bija pārsteigti par gaismu, kas izstaroja no viņa sejas un vārdiem. Ir rakstīts: «Un visi, kas sēdēja augstajā tiesā, uzlūkojuši viņu, redzēja tā seju it kā eņģeļa vaigu» (Apd 6,15). Tā ir to cilvēku seja, kuri nepaliek vienaldzīgi pret vēsturi, bet pieņem to ar mīlestību. Viss, ko Stefans dara un saka, atspoguļo dievišķo mīlestību, kas atklājās Jēzū – Gaismā, kas spīd mūsu tumsībā. Dārgie, Dieva Dēla piedzimšana mūsu vidū aicina mūs uz Dieva bērnu dzīvi: padara to iespējamu, pateicoties pievilcībai, ko Betlēmes naktī piedzīvoja tādi pazemīgi cilvēki kā Marija, Jāzeps un gani. Taču Jēzus un to cilvēku skaistums, kuri dzīvo tāpat kā Viņš, ir arī noraidīts skaistums. Tieši Viņa iedarbīgais spēks jau no paša sākuma izraisīja reakciju tajos, kuri baidījās par savu varu, tajos, kuru netaisnība tika atmaskota ar labestību, kas sirdīm atklāj slēptās domas (sal. Lk 2,35). Tomēr līdz šim neviena vara nav spējusi apturēt Dieva darbu. Pasaulē ir tādi cilvēki, kuri izvēlas taisnīgumu, pat par dārgu cenu, kuri mieru liek augstāk par savām bailēm, kuri kalpo nabagiem, nevis sev. Tad rodas cerība, un, neskatoties uz visu, svētki iegūst jēgu. Šodienas pasaules nenoteiktības un ciešanu apstākļos prieks varētu šķist neiespējams. Tie, kas mūsdienās tic mieram un ir izvēlējušies Jēzus un mocekļu neaizsargāto ceļu, bieži tiek izsmieti, izslēgti no publiskām debatēm un nereti apsūdzēti par atbalstu pretiniekiem un ienaidniekiem. Tomēr kristietim nav ienaidnieku; visi ir brāļi un māsas, kas paliek tādi pat tad, ja viņi nesaprot viens otru. Ziemassvētku noslēpums mums sniedz šo prieku: prieku, ko motivē to cilvēku neatlaidība, kuri jau dzīvo brālībā, kuri jau atpazīst sev apkārt, pat savos pretiniekos, Dieva meitu un dēlu neizdzēšamo cieņu. Tāpēc Stefans nomira, piedodot, tāpat kā Jēzus: pateicoties spēkam, kas ir lielāks par ieroču spēku. Tas ir nesavtīgs spēks, kas jau ir klātesošs ikviena sirdī un kas atdzīvojas un izpaužas neapturamā veidā, kad kāds sāk citādi skatīties uz savu tuvāko, veltot viņam uzmanību un atzinību. Jā, tā ir atdzimšana, tā ir atgriešanās pasaulē, tie ir mūsu Ziemassvētki! Lūgsim Vissvētāko Jaunavu Mariju un kontemplēsim viņu, svētītu starp visām sievietēm, kuras kalpo dzīvībai un rūpes pretstata augstprātībai un ticību neuzticībai. Lai Marija ieved mūs savā priekā – priekā, kas kliedē visas bailes un visus draudus, tāpat kā saule izkausē sniegu.» Vaticannews.va | 
