Svētais tēvs nosoda bruņošanās sacensību, kas pasaulē šobrīd tiek intensificēta ar militārajiem izdevumiem, kuri 2024. gadā pieauguši par 9,4%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vēstījumā izskan aicinājums ticīgajiem uzmanīties no reliģijas izmantošanas nacionālistiska un kaujinieciska noskaņojuma attaisnošanai. “Atbruņots un atbruņojošs” miers Leona XIV skatījumā ir “pazemīgs un neatlaidīgs” miers. Pāvests aicina uzturēt lūgšanas garu, garīgumu, ekumenisko un starpreliģiju dialogu, norādot, ka tie ir miera ceļi un tikšanās valoda starp tradīcijām un kultūrām. Līdzās uzmanīgam un radošam pastorālajam darbam viņš aicina liecināt, ka miers nav utopija. “Šķiet, ka pietrūkt patiesu ideju, izvērtētu teikumu, spējas teikt, ka miers ir tuvu,” teikts vēstījumā. “Ja miers nav pieredzēts, tad agresija izplatās gan mājas, gan sabiedrības dzīvē.” Šajā ziņā svarīga ir arī politiskā dimensija. Pāvests vēršas pie tiem, uz kuriem gulstas sabiedriskā atbildība, lai viņi rūpīgi apsver mierīgu attiecību atjaunošanu starp politiskajām kopienām pasaules līmenī. Tām ir jābūt balstītām uz savstarpēju uzticību, patiesumu sarunās un pieņemto saistību izpildi. “Tas ir diplomātijas, vidutājības, starptautisko tiesību atbruņojošais ceļš,” norāda Leons XIV. Diemžēl, to bieži atgrūž aizvien biežāk notiekošie grūti panākto vienošanos pārkāpumi. Pāvests atzīmē, ka attiecībās starp pilsoņiem un valstu vadītājiem tiek nonākts līdz tam, ka nepietiekama gatavošanās karam, nereaģēšana uz uzbrukumiem, neatbildēšana uz vardarbību, tiek uztvertas kā pārkāpums. Tā ir “kontrapozīcijas” loģika, kas iet tālāk par leģitīmas aizsardzības principu un politiskajā līmenī vairo “planētas destabilizāciju”, kas ik dienas kļūst aizvien neaprēķināmāka. Ne velti, nepārtrauktie aicinājumi vairot militāros izdevumus un militārās izvēles ir klātesoši daudzu valstu vadītāju runās ar sevis attaisnojumiem un otra kā apdraudētāja piesaukšanu. Leons XIV Vēstījumā 2026. gada Miera dienai citē pāvesta Jāņa XXIII encikliku “Pacem in terris”. Jau pirms 60 gadiem, viņš brīdināja, ka “cilvēki dzīvo zem tādas vētras draudiem, kas kuru katru brīdi varētu sākt plosīties ar neiedomājami graujošu spēku” un ka ar saražotajiem ieročiem “nav izslēgts, ka negaidīts un nekontrolēts fakts var izraisīt dzirksteli, kas liks iedarbināt kara aparātu”. Pieminējis, ka 2024. gadā ieroču ražošanai patērēti 2718 miljardi dolāru, jeb 2,5% no pasaules kopprodukta, Leons XIV raksta, ka šodien uz jaunajiem izaicinājumiem, šķiet, ir vēlēšanās atbildēt ne tikai ar milzīgiem ekonomiskiem izdevumiem priekš bruņošanās, bet arī ar sociālās komunikācijas kampaņām un izglītības programmām skolās un universitātēs, kā arī medijos, izplatot apdraudējuma gaisotni un saucot pēc nepieciešamības bruņoties un aizsargāties. Vatikāna II koncila tēvi Konstitūcijā “Gaudium et spes” aicināja izvairīties no riska izmantot modernos zinātnes sasniegumus, lai pastrādātu noziegumus un pieņemtu briesmīgus lēmumus. Viņi vērsās pie valstu vadītājiem un augstākajiem militārajiem komandieriem, liekot apzināties “savas milzīgās atbildības svaru”. Pāvests Leons XIV atgādina šos vārdus šobrīd, kad vēl vairāk ir attīstījušās tehnoloģijas un mākslīgā intelekta pielietošana militārajā jomā. Viņš atzīmē, ka tiek domāts pat par atbildības, kas attiecas uz cilvēku dzīvību un nāvi, noņemšanu politiskajiem un militārajiem līderiem un tās “deleģēšanu” mašīnām. Tā ir bezprecedentu spirāle, kas grauj juridisko un filozofisko humānismu, kas ir katras civilizācijas balsts un sargs. Pāvests prasa nosodīt ekonomisko un finanšu interešu milzīgo koncentrāciju privātās rokās, taču ar to nepietiek, ja vienlaikus netiek veicināta sirdsapziņu un kritiskās domāšanas pamodināšana. Leons XIV aicina neaizmirst dialogu, kas nozīmē nesagraut “tiltus” un mazāk izmantot pārmetumus, tā vietā dodot priekšroku “uzklausīšanai” un “otra apsvērumu izpratnei”. “Tas, kurš patiešām mīl mieru, mīl arī miera ienaidniekus,” ir teicis svētais Augustīns. Viņa sekotājs ordenī, pāvests Leons XIV Vēstījumā 2026. gada Miera dienai māca, ka “miers eksistē, tas vēlos dzīvot mūsos, tam pieder lēnprātīga vara apgaismot un paplašināt intelektu, tas pretojas vardarbībai un to uzvar. Mieram ir mūžības elpa. Kamēr ļaunumam tiek saukts “pietiek”, mieram tiek čukstēts “vienmēr”.” Vaticannews.va - Miera dienu, ko atzīmējam gada pirmajā dienā, 1. janvārī, iedibināja pāvests Pāvils VI 1968. gadā, izsakot vēlmi, „lai katru gadu šī diena kā cerība un apsolījums tiktu svinēta kalendārā gada sākumā, kas mēra un nosaka cilvēka dzīves ceļu laikā, lai Miers, kas sevī nes taisnību un labdarību, dominētu nākotnes notikumos”.
| 
