Ar referātiem un liecībām par Baznīcas izturību spaidu laikā uzstājās Universitāšu profesori, priesteri un bīskapi no Itālijas, Vācijas, Baltkrievijas, Ungārijas, Čehijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas. Latviju pārstāvēja Liepājas un Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis ar referātu: „Katoliskā Baznīca Latvijā komunistiskā režīma apstākļos.” Referātā tika ieskicēts kā komunistiskā vara uzbruka Baznīcai un priesteriem, kā daudzi garīdznieki tika arestēti, spīdzināti un nosūtīti spaidu darbos, kas turpinājās līdz Staļina nāvei 1953. gadam, un tika aizsākta 1941. gada 14. jūnijā ar Latvijas iedzīvotāju pirmo deportāciju. Ekselence izcēla vairākas padomju varas izpausmes darbības: Garīgā semināra slēgšanu , dievnamu ļaunprātīgu dedzināšanu, ateisma propagandu, katehizācijas aizliegumu, tā radot iespaidu, ka tuvojas katakombu laiki Baznīcai.  Bīskaps klātesošiem ar piemēriem minēja, ka šīs antireliģiskās aktivitātes nevis mazināja ticīgo rūpes par Baznīcu, bet pavairoja, un ka ticīgie rada izeju no bezizejas. Lielākais ticīgo ieguldījums bija viņu kristīgās dzīves prakse – ikdienas lūgšanas, darbs, bērnu kristīgā audzināšana un uzupurēšanās citu labā.
Ekselence ar savu referātu noslēdza divu dienu uzrunas, kam sekoja diskusijas un neskaidru jautājumu izgaismošana. Šīs abas dienas ik vakaru tika noslēgtas ar kopīgu Euharistiju Sv. Mises svinēšanā pie brīnumdarītājas Dievmātes svētgleznas altāra un kopīgu lūgšanu par ticības lieciniekiem arī mūslaiku vidē. 13. maija vakars simpozija dalībniekiem un daudziem klātesošiem svētceļniekiem izvērtās īpašs, jo pēc Sv. Mises un tūlīt sekojošiem aizlūgumiem Čenstohovas Dievmātei, devās procesijā no Dievmātes kapelas uz Sanktuārija aizsargmūriem, pie Pāvesta Jāņa Pāvila II pieminekļa, sešmetrīgas bronza statujas, kur sveču gaismā lūdzās, par mūžībā aizgājušā Pāvesta iecelšanu svētīgo kārtā. Šīs bija lūgšanu un informācijas pilnas dienas, kas apņēma dalībniekus. Rezumējot simpoziju, vietā ir Baznīcas tēva Tertuliāna teiciens: „Mocekļu asinis ir Baznīcas sēkla”. Lai Dievs dod, ka mēs katrs būtu sēkla, kas iekristu Baznīcas auglīgajā augsnē. Andris Vasiļevskis,
Garīgā semināra 5. kursa students
Katedrale.lv | 
;)