Viņš paskaidroja, ka šī filma „apkopo daudzus apvainojumus, melus, kā arī vēsturiskas un teoloģiskas kļūdas, kas skar Jēzu, Evaņģēliju un Baznīcu”. Pēc hierarha domām, ja šādu uzbrukumu mērķis būtu „Korāns vai Holokausts, tad tas izsauktu sacelšanos visā pasaulē”, bet kad runa ir par Katoļu Baznīcu, tad šāds uzbrukums „paliek nesodīts”. Uzstājoties Romā, Opus Dei universitātes „Santa Croce” organizētā simpozijā, kas bija veltīts masu mēdijiem, arhibīskaps Amato teica, ka reklāma, kas pavada Rona Hovarda filmu, viņam atgādina gaisotni, kāda valdīja, kad uz ekrāniem parādījās Martina Skorsēzes filma „Pēdējie Kristus kārdinājumi”. „Šo garlaicīgo un samocīto filmu ne tikai nosodīja, jo tā izkropļoja vēsturi, bet skatītāji to arī boikotēja, un tam bija finansiālas sekas,” – atgādināja Benediktam XVI tuvais līdzstrādnieks. Itāļu arhibīskaps uzskata, ka grāmatas panākumus daļēji sekmēja arī katoļu nespēja paust „savas cerības patiesumu”, kas izpaužas kā atteikšanās no pašu ticības aizstāvēšanas. KAI Indijā nerādīs filmu „Da Vinči kods” Indijā nolemts nerādīt kinoteātros populārā amerikāņu rakstnieka Dena Brauna grāmatas „Da Vinči kods” kinoversiju, ziņo Itar-tass. Kā ziņo informācijas ministrija, tā ir saņēmusi vairāk kā 300 petīcijas no dažādām organizācijām un privātpersonām ar lūgumu neļaut demonstrēt filmu, kas pēc to domām aizskar ticīgu cilvēku jūtas. Pret filmas rādīšanu uzstājās ne tikai kristiešu, bet arī musulmaņu garīdzniecība. „Svētais Korāns atzīst Jēzu par pravieti. Tāpēc tas, kas ir rakstīts grāmatā, aizvaino ne tikai kristiešus, bet arī musulmaņus,” – paziņoja islāma klēriķu un teologu visas Indijas apvienības „Sunni Džamijat-ul-Ulema” ģenerālais sekretārs Maulana Mansur Ali Hans. Blagovest - info Kinokritiķi izsvilpa „Da Vinči kodu” preses demonstrācijā Kannās Kannu kinofestivāla atklāšanas priekšvakarā „Da Vinči kods” saņēma negatīvu vērtējumu no kinokritiķiem, kas pulcējās Kannās, ziņo franču žurnāls „Telerama”. Trešdien ar šīs filmas demonstrāciju, kura nepiedalās konkursā, tika atklāts slavenais kinofestivāls. Bet vēl pirms tam filma tika demonstrēta kinokritiķiem. Kā uzskata „Telerama” komentētājs Oreljans Verenči, filmā nav ne mazākās intrigas, režisors „dod pārāk daudz paskaidrojumus”, filmas varoņu vadītā izmeklēšana norit mehāniski, aktierspēle ir atņēmusi personāžiem „jelkādu saturu”. Galvenā varoņa, ko spēlē Toms Henks, galvenā frāze, kad viņš paziņoja savai partnerei, kura tēlo „Amāliju”, ka viņa ir Kristus pēctece, tika sagaidīta zālē ar „skaļiem smiekliem”. „Pēc dažiem svilpieniem kinozāle palika tukša,” – tā savu apskatu pabeidza franču komentētājs. Blagovest - info | 
