Nesaticība māsu un brāļu vidū ir sevišķi nepatīkama parādība. Dabas likums pats par sevi pieprasa, lai vienu un to pašu vecāku bērni būtu savā starpā īpaši draudzīgi, lai savstarpēji viens otram palīdzētu, lai kopīgi dalītu visus priekus un bēdas. Arī tēvs un māte parasti ļoti stipri pārdzīvo, ja viņu pašu bērni ķildojas un nesatiek savā starpā, vai pat naidojas. Reizēm gadās, ka dēls vai meita, kas ir visu nesaskaņu vaininieki radu starpā, demonstratīvi uzsver savu labo izturēšanos pret vecākiem. Un tad tas ir par cēloni vēl lielākām vecāku ciešanām. Pēc šīs analoģijas tagad paskatīsimies uz mūsu attiecībām ar Dievu. Viņš mūs ir radījis absolūti nesavtīgas mīlestības vadīts un grib, lai mēs visi būtu Viņa bērni. Viņš ir visu mūsu Tēvs. Mēs pat nespējam iedomāties, cik ļoti ievainojam Viņa mīlestību ar to, ka mēs, Viņa bērni, ķildojamies savā starpā, esam viens pret otru vienaldzīgi, netaisni, reizēm pat cietsirdīgi. Labi vēl, ka vecākiem parasti nav jāpiedzīvo tāda traģēdija, ka viņu bērni nogalinātu viens otru. Dievs ir visu cilvēku Tēvs un ikviens noziegums Viņam ir drāma – ka Viņa bērni viens otru nogalina, pazemo, izmanto, ka viņi naidojas savā starpā un aizmirst par cilvēcisku cieņu. Mēs neesam spējīgi saprast, cik ļoti mūsu savstarpēja naidošanās sāpina Dievu, kurš mūs tik ļoti mīl. Svētie Raksti ļauj mums nojaust, ka Dievs mūsu grēku dēļ izjūt kādas noslēpumainas ciešanas. Jesaja grāmatā Dievs saka: „Bet tu Mani apkaitināji ar saviem grēkiem un Mani nomoki ar saviem noziegumiem.” Mēs neesam spējīgi saprast, ko nozīmē atraidītās mīlestības sāpes bezgalīgi pilnīgajam Dievam. Mēs nespēsim saprast, kādu smagumu uzkraujam Dievam ar savām ķildām un naidu, kuru dēļ mēs, Viņa bērni, esam tik ļoti sašķelti un atsvešināti. Un kur vēl tās visas nelietības, ar kurām viens otram darām pāri. Mēs ar tevi it kā ne pārāk daudz ko varam mainīt. Taču tas, ko mēs varam, ir patiešām ļoti daudz. Ikviens no mums var daudz izdarīt, lai uzlabotu savas attiecības ar tuvākajiem, lai veidotu sevī spēju saprast otru cilvēku un piedot, tā vietā lai stūrgalvīgi turētos pie atmiņām par piedzīvotajām pārestībām. Jo šīsdienas evaņģēlija fragmentā Kristus skaidri parāda, cik liela bezkaunība tā ir no manas puses, ka saņēmis milzīgu Dieva žēlastību, es negribu piedot savam tuvākajam kaut ko nesalīdzināmi niecīgāku. Katedrāle.lv
Foto: Freedigitalphotos.net | 
