Kopš tā brīža mācekļi bija pilnīgi pārveidoti. Viņu sirdīs bija dzimusi drosme. Viņi izgāja no ēkas, kurā bija ieslēgušies, baidīdamies no jūdiem, un sāka atklāti sludināt, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Ja gavēņa laiks ir kā saderināšanās un Lieldienu svētki – kāzas, tad Vasarsvētki paver jaunu dzīvi mīlestības pārpilnībā, kas mums tiek dota caur Svētā Gara nonākšanu.
Vasarsvētku dienā Svētais Gars ar spēku nonāca pār apustuļiem. Tas bija sākums Baznīcas misijai pasaulē. Apustuļu darbos lasām, ka Jēzus gatavoja mācekļus šai misijai, vairākkārt parādoties viņiem pēc savas augšāmcelšanās. Pirms uzkāpšanas debesīs Viņš tiem pavēlēja palikt Jeruzalemē un gaidīt piepildāmies Tēva apsolījumu. Jēzus vēlējās, lai viņa mācekļi paliktu kopā un sagatavotos Svētā Gara saņemšanas brīdim. Mācekļi kopā ar Jaunavu Mariju palika vienotībā, lūgšanās un ilgās, gaidot apsolīto dāvanu – Svēto Garu! „Kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku un jūs būsiet mani liecinieki.” (Apd 1,8) Šī gada jūlijā XXIII pasaules Jauniešu dienas pavisam drīz pulcinās simtiem tūkstošu jauniešu Austrālijas kontinentā, Sidnejā. Rakstot vēstuli jauniešiem, pāvests ir izvēlējies devīzi, kurā aicina pievērst uzmanību Svētajam Garam, lai spētu atpazīt Dieva balsi, uzklausot Dieva Vārdu, pieņemot svētos sakramentus un pārbaudot savu ticības uzticību un paklausību Svētā Gara gaismā. Pajautāsim, kas man ir Svētais Gars? Pāvests uzsver, ka nepietiek tikai pazīt Svēto Garu, Viņš ir jāpieņem kā mūsu dvēseļu vadītājs un viesis, kā ”Garīgais Skolotājs” un palīgs ceļā uz Svētās Trīsvienības noslēpumu. Vēstījumā jauniešiem pāvests raksta, ka jau pirmajās Svēto Rakstu lappusēs Dieva Gars tiek aprakstīts kā pūsma, kas „lidinājās virs ūdeņiem” radīšanas sākumā. Vēlāk Dievs – dzīvības un mīlestības Avots – iepūš cilvēka nāsīs dzīvības dvašu. Svētajos Rakstos lietotais vārds ”gars” ebreju valodā skan ”ruah”, bet latīņu valodā ”spiritus”, kas latviski tiek tulkots kā dvaša, elpa vai dvesma. Par ebreju vārda ”ruah” bagāto nozīmi liecina tas, ka grieķu valodā šim vārdam ir vismaz 24(!) dažādi tulkojumi. Cilvēka gars jeb Dieva dvaša ir realitāte, kuru mēs neredzam, bet kas ir vitāli nepieciešama dzīvībai gluži kā gaiss, ko elpojam. Cilvēka gars nāk no Dieva un vēlas pie Viņa atgriezties, visa mūsu dzīve ir Dieva Gara dzīvināta. Jaunās Derības sākumā Kunga eņģelis pasludina Jaunavai Marijai, ka Svētais Gars, „Visaugstākā spēks”, viņu apēnos. Tas, ko viņa dzemdēs, tiks saukts par Dieva Dēlu, par sengaidīto Mesiju, pār kuru būs Kunga Gars. Dāvāt cilvēcei Svēto Garu – tā bija Jēzus visdziļākā vēlme. Jau augšāmcelšanas vakarā Jēzus, parādoties mācekļiem, dvesa uz viņiem, sacīdams: „Saņemiet Svēto Garu!” „Jo Svētais Gars, kas mums dots, ir ielējis Dieva mīlestību mūsu sirdīs.” (Rom 5,5) Tomēr īpaši aizkustinoša ir pirmā Vasarsvētku diena, kad „piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūšana, un piepildīja visu, kas tur atradās. Un viņiem parādījās it kā ugunīgas mēles, kas sadalījās un nolaidās pār katru no viņiem.” (Apd 2,2-3) Svētais Gars iekšēji atjaunoja apustuļus, piepildot viņus ar spēku, kas deva drosmi bezbailīgi sludināt, ka Kristus ir augšāmcēlies! Brīvi no bailēm viņi uzsāka runāt atklāti un pārliecinoši. (Apd 2,29; 4,13.29.31) Šie nobijušies zvejnieki kļuva par drošsirdīgiem Evaņģēlija sludinātājiem. Nekas viņus nespēja apturēt, un ar lielu drosmi un prieku tie pārvarēja grūtības, ciešanas un vajāšanas. Katoliskās Baznīcas Katehisms, runājot par Svēto Garu, lieto dažādus simbolus: vēju, uguni, gaismu, ūdeni, zīmogu. Vasarsvētki ir Dieva derības – Baznīcas dzimšanas diena. No savas dzimšanas tā ir katoliska, misionāre un sludina Svētā Gara spēkā pestīšanu visām tautām. Svētais Gars ir mūsu dvēseles gaidītākais viesis, dzīvā uguns mūsos. Pateicoties Viņam, mēs esam kļuvuši Dieva bērni un mūsu dzīve –dievišķota... Dzīvot Svētā Gara vadībā, Tēva un Dēla sadraudzībā – tāds ir kristieša aicinājums un sūtība šinī pasaulē. Svētais Gars, Tēva un Dēla mīlestība, arī mūs ieved mīlestības attiecībās. Viņš ir svētdarītājs un Jēzus mācības skolotājs. Viņš dāvā dzīvību, apvieno un stiprina. Svētā Gara nonākšana ir kristīgās atklāsmes īstenojums – Vasarsvētku dienā dzimst Baznīca, un Svētais Gars mums atklāj tās noslēpumu. Dievs Svētais Gars ir Dieva trešā Persona, kura mājo katrā kristīgā cilvēkā un nemitīgi mūs mudina tuvoties Kristum un Tēvam. Saukts arī par Dieva Garu vai Kristus Garu, Svētais Gars ir klātesošs Dieva Vārdā un Sakramentos, caur kuriem tas mūs dara svētus un sagatavo mūžībai Dieva Valstībā. Pāvests Benedikts XVI aicina jauniešus ievērot, ka Svētais Gars ir visaugstākā Dieva dāvana cilvēkam. Tātad tā ir visaugstākā Dieva mīlestības liecība mums. Katrs kristietis nes sevī šo Tēva mīlestības Jēzū Kristū zīmogu, kas ir Svētais Gars. Lai mēs to nekad neaizmirstam, jo Kunga Gars vienmēr atceras par ikvienu un vēlas rosināt pasaulē jaunu Vasarsvētku vēju un uguni. Vairākkārt Baznīcu gani ir lūgušies un aicinājuši lūgties, lai pār pasauli nāk jauni Vasarsvētki. Mēs katrs esam saņēmuši Dieva Gara dāvanas, tāpēc ļausimies Svētā Gara vadībai, piesauksim un godināsim Viņu, lai varētu būt patiesi Jēzus draugi. 
| 
