Mēs atceramies Gudros no Austrumiem, kas zvaigznes vadīti nāca no tālas zemes, lai pielūgtu jūdu Ķēniņu (Mt 2,2). Viņi bija pirmie cilvēki no pagānu vidus, kas atzina Jēzu kā „Ķēniņu”, un tāpēc bija pirmie, kas "atklāja" un "parādīja" Jēzu plašākai pasaulei kā iemiesoto Kristu. Šī ķēniņu pielūgsme, kas sasaucas arī ar Simeona svētību, nosaucot Jēzu par "gaismu pagānu apgaismošanai" (Lk 2,32), ir pirmā norāde, ka Jēzus tiešām nāca pie visiem cilvēkiem, neatkarīgi no tautības vai rases. Arī pāvests Jānis Pāvils II šī gada pirmajā vispārējajā audiencē Vatikānā, runājot par Kunga Parādīšanās svētkiem, uzsvēra tieši šo „universālo pestīšanas dimensiju”. Viņš teica: „Šajā svētajā laikā mēs pārdomājam Kristus dzimšanas lielo noslēpumu, caur kuru Dievs ienāk cilvēces vēsturē un dāvā pestīšanu visiem cilvēkiem – vīriešiem un sievietēm – visos laikos un vietās. Tieši šo universālo pestīšanas dimensiju mēs svinam rītdienas Kunga Parādīšanās (Epifānijas) svētkos: Dieva Dēlu atpazīst un pielūdz Ķēniņi, kas simbolizē visu cilvēci". Arī Latvijas dievnamos šie svētki tiks svinēti ar svinīgiem dievkalpojumiem un svētku koncertiem. Tāpat dievkalpojumos – turpinot Viduslaiku tradīciju – tiek svētīts krīts, ar ko ticīgie uz savu mājokļu durvīm uzraksta: AD 20+K+M+B+05 ("Anno Domini 2005 - Kaspars, Melhiors, Baltasars"), kas nozīmē "Trīs Ķēniņi Kaspars, Melhiors un Baltasars Mūsu Kunga 2005. gadā". Māju durvju svētīšanas tradīcija simbolizē ģimenes apņemšanos uzņemt Kristu savās mājās visa gada garumā. Sagatavoja
Latvijas Romas katoļu Baznīcas
Informācijas centrs | 
