Palasīsim...  Raksti

Dieva atbilde

Andrim bija tikai viena liela vēlēša­nās: lai viņam būtu velosipēds. Dzeltenā krāsā ar burvīgu aprīkojumu, kādu viņš bija redzējis aiz veikala skatloga. Andris nevarēja to aizmirst. Viņš redzēja to sapnī un nomodā tas aizvien bija viņa acu priekšā, bet viņa mammai bija lieli izdevumi, kuri aizvien pieauga, un viņa nebija spējīga nopirkt Andrim dārgo braucamrīku. Andris to zināja un tāpēc nolēma šo kāroto mantu palūgt tieši no Dieva. Katru vakaru viņš savām lūg­šanām pievienoja teikumu: „La­bais Dievs, at­ceries par to, lai man dzim­šanas die­nā kāds uzdāvi­nātu dzelteno velosipēdu. Amen.”

Mamma katru vaka­ru dzirdēja dēla lūgšanu. Un kat­ru vakaru bēdīga šūpoja galvu. Mamma nojau­ta, ka dēla dzimšanas diena viņam būs ļoti sā­pīgs pārdzī­vojums, jo puisēns nesaņems tādu dāvanu un jutīsies pievilts.

Pienāca Andra dzimšanas diena un tiešām viņš velosipēdu nesaņēma. Vakarā, kad zēns nostājās uz ceļiem, kā vienmēr, pie savas gul­tiņas, lai uzticētu Dievam sa­vus lūgumus, mamma viņam klu­si teica: „Andri, es ceru, ka tu nedus­mojies uz Dievu par to, ka Viņš neuz­klausīja tavas lūgšanas.” Andris pa­skatījās uz mammu un atbildēja: „Ak, nē, māmiņ, es uz Viņu nedusmojos, jo esmu saņēmis atbildi uz manu lūgumu. Viņš man pateica: „Nē.””

Kad tu lūdzies, vai atceries par to, lai ieklausītos Dieva vārdos?

Mīļais Dievs, mīļais Tēti!

Svētajos Rakstos atrodas psalmu grāmata. Tajā ir 150 lūgšanas, kuras uzrakstīja Tavi lielie draugi. Vīrieši un sievietes, jaunieši un bērni skaita tās vairākus tūkstošus gadu. Arī tu vari lūg­ties ar psalmiem, lai pateiktu Dievam, ka tu Viņu mīli un ka Viņš tev ir nepie­cie­šams. Pamēģini...

Es Tev uzticos

Kungs Dievs, rūpējies par mani, sar­gā mani!
Mana dzīve ir Tavās rokās:
Tu esi Visskaistākais, kas man ir.
Tu, Dievs, esi mans ceļvedis, pat naktī mana sirds atceras par Tevi.
Tu vienmēr esi manu acu priekšā un esot kopā ar Tevi, es nekad nepakritīšu.
Tāpēc mana sirds priecājas un mana dvēsele gavilē, un arī mana miesa dzīvo drošībā.
Es esmu Tavs draugs, Tu mani neatstāsi nāves priekšā un ne­ļausi man pazust.
Mans Dievs, Tu esi mana vie­nīgā un patiesā laime!
Tu rādi man dzīvības ceļu: at­rasties Tavā klātbūtnē ir prieks un laime, kura ne­kad nebeigsies.

^{Bruno Ferrero
Antonio Lapone un Kristina Stella zīm.
"Katōļu Dzeive"}