Pāvils tās rakstījis kolosiešiem un efeziešiem. Abas līdzīgas gan lietotā vārdu krājuma, gan satura ziņā. Abās vēstulēs Jēzum Kristum tiek piešķirts apzīmējums „Galva”. Vispirms viņš ir Valdnieks. Kristus ir tas, kurš vada ticīgo kopienu. Viņš ir arī Galva, jo visiem savas mistiskās Miesas locekļiem dāvā dzīvību. Bez tam, Kristus tiek uzskatīts arī par ikvienas debesu varas un visa visuma Valdnieku – paskaidroja Svētais tēvs. Apustulis lieto vārdus: Kristus „mūs mīlēja un atdeva sevi par mums” (Ef 5, 2). Tas nozīmē, ka Kristus ir augstāks par ikvienu varu, kas gribētu cilvēku pazemot – pasvītroja Benedikts XVI. Līdz ar to, ja mēs dzīvojam vienotībā ar Jēzu, mums nav jābaidās ne no kā.
Turpinot katehēzi, pāvests skaidroja, ka abās minētajās vēstulēs sv. Pāvils runā par Dieva nodoma „noslēpumu”. Kristus sevī visu samierina, „nodibinot ar savām krusta asinīm mieru gan to starpā, kas ir virs zemes, gan debesīs” (Kol 1, 20). Šajā kontekstā pāvests uzsvēra, ka Kristū mēs varam kontemplēt, ar pazemīgu un priecīgu sirdi, Dieva gribas noslēpumu. Viņā piepildās Dieva brīnišķīgais nodoms attiecībā uz cilvēku un pasauli.
Runājot par Baznīcu, pāvests atgādināja, ka Kristus, būdams Līgavainis, nemitīgi turpina rūpēties par tās skaistumu. Kristus atdeva pats sevi par Baznīcu. Vai ir vēl kāda lielāka mīlestības izpausme par šo? – jautāja pāvests. Jēzus vēlas, lai arī mēs, savā ikdienā, ar atbilstošu morālo rīcību, pieaugtu skaistumā, lai mēs dzīvotu „svēti un nevainīgi” (Ef 5, 27). Kristus un Baznīcas, kā Līgavaiņa un līgavas attēls, kā arī laulības starp vīrieti un sievieti attēls māca mūs dzīvot ciešā vienotībā ar Kristu. Radiovaticana.org | 
