Šinī laikā, kad tik daudz cilvēku atrodas ne tikai finansiālā, bet arī morālā un garīgā krīzē. Ikdienas mēs varam ieraudzīt šīs pasaules virpulī ierautus cilvēkus: vieni meklē bagātības, citi tiecas pēc varas, bet vēl citi pēc slavas. Un pēkšņi kāda cilvēka apziņu kā zibens pāršķeļ doma: ja viņpasaules nav, ja viss beidzas ar šīszemes pēdējo nopūtu? Ja no manis pāri paliek tikai pīšļi? Pēc kā tad es tik neatlaidīgi dzenos? Pēc pilij līdzīgas mājas? Pēc supermašīnas? Miljoniem? Ja cilvēks ir zaudējis savas dzīves patieso mērķi un nezina, kāpēc viņš dzīvo, tad viņa dzīve kļūst tukša un smaga. Tad viņš Dieva vietā sāk godināt radītās lietas - elkus (darbu, studijas, slavu, naudu utt.), bet tas nesniedz gaidīto gandarījumu un cilvēks jūtas tukšs un nelaimīgs. Svētie Raksti pastāvīgi atgādina, ka “ne no maizes vien dzīvo cilvēks, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes”. (At 8, 3) Mēs visi nesam sevī ilgas pēc mīlestības, patiesības, labā un skaistā, jo mēs esam radīti pēc Dieva attēla, - Dieva, kas ir mīlestības un visa labā avots. Un tāpēc ir neiespējami, lai kāds vēlētos būt ļauns, nemīlēts un atstumts. Uz jautājumu: “Vai tu gribētu būt nemīlēts?”, kāds neticīgais man atbildēja: “Tad tā būtu elle.” Kā gan par to varēja zināt cilvēks, kurš nebija saņēmis nekādu reliģisku audzināšanu? Atbilde ir ļoti vienkārša: visi cilvēki ir Dieva radīti, un tāpēc nes sevī Viņa attēlu. Dievs mūs visus ļoti mīl un pazīst mūsu sirdis, tāpēc nekad nepārstāj mūs tuvināt sev, jo tikai Viņā mēs atradīsim patiesību un laimi. Ja mēs gribam zināt savu nākotni, tad mums nav jāiet pie zīlnieces, nav jālasa horoskopi, bet gan jāpārskata sava dzīve un jāatbild sev uz jautājumu: cik daudz es uzticos Dievam un vai cenšos pēc iespējas vairāk palīdzēt līdzcilvēkiem: Visu, ko tu esi darījis vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to esi man darījis, - saka Kristus (sal. Mt 25, 40). Par mūsu nākotni nelemj zvaigznes, bet gan labā vai ļaunā brīva izvēle. Izvēloties dzīvi saskaņā ar Kristus mācību, mēs ejam ceļu, kas ved uz mūžīgo laimi, bet, ja atdodam sevi šīs pasaules vai ļaunā varai, tad paši izvēlamies ceļu, kas ved uz mūžīgo pazušanu. Apustulis Pāvils skaidri saka: “Nepievilieties, Dievs nekļūs par apsmieklu - ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus: kas sēj savā miesā, tas no miesas pļaus postu, bet, kas sēj Garā, tas no Gara pļaus mūžīgo dzīvību.” (Gal 6, 7-8) Iespējams, šis gads mūsu valstī būs samērā grūts, bet tas var būt arī labs un veiksmīgs, ja iesim kopā ar Kristu. "Katōļu Dzeive" | 
