Pirmās liecības par Pāvila dzīves beigām atrodam ap 90. gadu sarakstītajā Romas bīskapa Klementa vēstulē Korintas Baznīcai. Par apustuļa moceklību pirmo reizi tiek runāts „Pāvila darbos”, kas sarakstīti II gadsimta beigās. Tajos tiek atklāts, ka Nērons lika nocirst viņam galvu, un šis spriedums tika tūlīt izpildīts. Tas varētu būt noticis laika posmā no 64. līdz 68. gadam. Saskaņā ar kādu citu tradīciju – skaidroja Benedikts XVI – Pāvila moceklības vieta bija Laurentina ielā, tagad šo vietu sauc par „Tre fontane”. Savukārt apustuļa atdusas vieta atrodas Ostiense ielā, kur imperators Konstantīns uzcēla pirmo baznīcu, kas vēlāk tika paplašināta. Tā ir tagadējā Svētā Pāvila ārpus mūriem bazilika.
Kopš Baznīcas tēvu laikmeta par Pāvilu ir rakstījuši daudzi jo daudzi autori. Arī mūsdienās par apustuli ir sarakstīts bagātīgs zinātnisku darbu klāsts. Viņš tiek atklāts kā spēcīga personība un ļoti dedzīgs Dieva Vārda sludinātājs. Bez tam, viņš ir oriģināls domātājs, kura atstātais mantojums visos laikos nesa un turpina nest bagātīgus garīgos augļus. Benedikts XVI atgādināja, ka pievēršanās Pāvila mācībai un sekošana viņa piemēram mums ir spēcīgs pamudinājums savas kristīgās identitātes stiprināšanai un garantija Baznīcas atjaunotnei.
„Priecājos, ka Pāvila gadā cenšaties apmeklēt Romu, lai iepazītu vietas, kas saistītas ar tautu Apustuļa darbību, mācību un moceklību. Lai šie svētceļojumi stiprina jūsu ticību un cerību, palīdz atklāt un sekot Kristum. Lai Dievs jūs svētī!” – vēlēja Benedikts XVI. Radiovaticana.org | 
