Tieši tā – lai priecātos. Tik daudzi ir miruši, bet viņi ir saudzēti. Dievs ir sodījis viņus par grēkiem un nu tie ir šķīstīti. Viņi pacēla rokas pret debesīm, šūpoja tās, turot rokās palmu zarus, un asarām ritot par vaigiem, ielika savu sirdi dziesmās. „Mēs esam dzīvi pēc Dieva žēlastības,” teica sludinātājs un pūlis atbildēja: „Alleluja!” „Dievs jums dod visu vajadzīgo,” viņš solīja un pūlis to apstiprināja gavilējot. Daži vicināja Haiti zili – sarkanos karogus. Tiem visapkārt bija viņu nožēlojamie, no apbružātām segām un brezenta, veidotie pagaidu mājokļi Marsa laukuma parkā. Tiem pāri slejas katedrāles drupas, prezidenta pils, akriem iznīcināto skolu, slimnīcu un citu ēku palieku. To nevar nosaukt citādi, kā vien par elli, bet haitiešu ticība paliek nesatricināma. „Es priecājos, jo Kungs ir devis un Kungs ir atņēmis, ” saka 50 gadīgā Eliazāna Klēra. No saviem vienpadsmit bērniem viņa zemestrīcē zaudēja septiņus. Timesonline.uk / Katedrale.lv | 
