Vai neesam vienaldzīgi? Vai ticam, ka ceļš uz pilnīgu vienotību ir iespējams? – jautāja pāvests, uzrunājot uz trešdienas vispārējo audienci sapulcējušos svētceļniekus. Katehēžu cikla par Baznīcu ietvarā 8. oktobrī Francisks runāja par kristiešu šķelšanos un ekumenismu. Kādi bija un ir šķelšanās dziļākie iemesli? Ko katrs no mums var darīt, lai situāciju vērstu par labo un īstenotu Kristus vēlmi pēc pilnīgas vienotības? Svētais tēvs atzina, ka šķelšanās ir liels kauna traips, un paskaidroja, ka pilnīga vienotība nozīmē iespēju visiem kopā ņemt dalību Kunga mielastā, tas ir, ēst Viņa Miesu un dzert Viņa Asinis. Vienotība bija apdraudēta jau Jēzus laikā, jo jau apustuļi strīdējās par to, kurš no viņiem ir lielākais (sal. Lk 9, 46). Taču Kungs viņiem lika saprast, ka pāri visam jātiecas pēc savstarpējas vienotības pēc Trīsvienīgā Dieva parauga. Tādā veidā Kristus arī mums atgādina, ka, jo vienotāki mēs būsim un jo vairāk tieksimies cits citam darīt labu, jo ticamāka būs mūsu sludināšana un liecināšana.
Baznīcā notikušās šķelšanās iemesli varēja būt visdažādākie – turpināja pāvests. Sākot ar domstarpībām par dogmatikas un morāles principiem, dažādiem teoloģiskajiem un pastorālajiem uzskatiem un beidzot ar politiskām nesaskaņām un personīgām antipātijām vai ambīcijām. Viena lieta ir droša – uzsvēra Francisks. Tā vai citādi, visu šo šķelšanos pamatā vienmēr ir augstprātība un egoisms. Tieši tas ir katras nesaskaņas iemesls. Tas padara mūs netolerantus, nespējīgus klausīties un pieņemt to, kura viedoklis atšķiras no mūsu viedokļa. Vai tagad tā visa priekšā ir kaut kas tāds, ko katrs no mums, kā svētās mātes Baznīcas loceklis, var darīt un ko katram no mums vajag darīt? – jautāja Svētais tēvs.
Protams, nedrīkst pietrūkt lūgšanas, kas būtu paša Jēzus lūgšanas turpinājums, esot vienotībā ar Viņu. Tā ir lūgšana par kristiešu vienotību – viņš sacīja. Līdz ar lūgšanu Kungs no mums prasa atjaunotu atvērtību; Viņš prasa, lai mēs nebūtu aizvērti dialogam, būtu gatavi tikties un pieņemt visu labo un pozitīvo, ko piedāvā arī citādi domājošie. Kungs prasa, lai mēs neapstātos pie tā, kas mūs šķir, bet drīzāk skatītos uz to, kas mūs vieno, tiecoties aizvien labāk pazīt un aizvien vairāk mīlēt Jēzu, un dalīties ar citiem Viņa mīlestības bagātībā.
Pāvests piebilda, ka konkrēti tas prasa, lai mēs pieņemtu patiesību, spētu piedot, justies piederīgi vienai kristīgajai saimei, uzskatītu otru cilvēku par dāvanu un kopā darītu daudz labu lietu un žēlsirdības darbus. Francisks atzina, ka visās kristīgajās kopienās ir izcili teologi, un vēlēja, lai viņi ved dialogu un meklē patiesību. Taču visu kristiešu uzdevums ir lūgties vienam par otru un darīt žēlsirdības darbus. Tādā veidā visi iesim pa vienotības ceļu. To sauc par „garīgo ekumenismu”. Šajā sakarā Svētais tēvs arī atklāja, ka tieši šodien ir viņa Pirmās Svētās Komūnijas 70. gadadiena. Šajā dienā viņš, vēl būdams bērns, pirmo reizi pieņēma savā sirdī Jēzu. Vienotība ar Kristu ir pamats arī mūsu savstarpējai vienotībai – gan vienotībai starp katoļticīgajiem, gan arī vienotībai starp citu konfesiju ticīgajiem, kuri apliecina savu ticību uz Kristu. Pat ja mums liekas, ka mērķis vēl ir tāls un gandrīz vai nesasniedzams, nedrīkstam zaudēt dūšu – mudināja Francisks. Mums jādzīvo ar pārliecību, ka Dievs nevar aizvērt savu ausi sava Dēla lūgumiem. Viņš nevar neuzklausīt Jēzus un mūsu lūgšanu, lai visi būtu viens. Radiovaticana.va
Foto: News.va | 
