“Ja mēs gribam, lai pasaule būtu brālīgāka,” sacīja Francisks, uzrunājot tikšanās dalībniekus, “mums jāmāca jaunās paaudzes saskatīt, novērtēt un mīlēt katru personu (…)”. Izglītībā vienmēr esam vadījušies pēc pamatprincipa “iepazīsti sevi”, taču nedrīkst atstāt novārtā arī citus svarīgus principus: “iepazīsti savu brāli”, “iepazīsti radīto” un “iepazīsti Transcendento”. Tā ir integrālā formācija. “Mēs nevaram noklusēt jaunajām paaudzēm patiesības, kas piešķir dzīvei jēgu”, uzsvēra pāvests. Turpinājumā viņš atgādināja, ka reliģijām vienmēr ir bijusi cieša saikne ar izglītību. Arī šodien tām jāveicina izglītība, lai pasaulē vairotos brālība. Atšķirības ir bagātība. Tās dod iespēju pa dažādiem ceļiem virzīties pie Dieva un mācīt jaunās paaudzes mierīgi savstarpēji sadzīvot, citam citu cienot un respektējot. Tāpēc izglītība mums uzliek pienākumu nekad neizmantot Dieva vārdu, lai attaisnotu vardarbību un naidu pret citām reliģijām, nosodīt ikvienu fanātisma un individuālisma formu, un aizstāvēt katra cilvēka tiesības izvēlēties un rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu – sacīja Francisks. “Ja pagātnē arī reliģijas vārdā notika etnisko, kultūras, politisko un citu minoritāšu diskriminācijas, tad tagad mēs gribam,” viņš uzsvēra, “būt katras personas identitātes un cieņas aizstāvji un mācīt jaunajām paaudzēm pieņemt visus bez diskriminācijām. Tāpēc izglītība mums uzliek pienākumu pieņemt otru tādu, kāds viņš ir, bet nevis tādu, kādu es viņu gribu redzēt, un nevienu netiesāt. Ja pagātnē sieviešu, bērnu, vājāko tiesības ne vienmēr tika ievērotas, tad šodien mēs apņemamies stingri aizstāvēt šīs tiesības un mācīt jaunajām paaudzēm būt par balsi tiem, kuriem nav teikšanas. Tāpēc izglītība mūs mudina atmest un nosodīt visus katra cilvēka fiziskās un morālās integritātes pārkāpumus. Izglītībai jāpalīdz mums saprast, ka vīrietim un sievietei pienākas vienlīdzīga cieņa. Tad nebūs diskrimināciju.” Uzrunā pāvests pievērsās radītā aizsardzībai, norādot, ka izglītība uzliek mums pienākumu mīlēt “mūsu māti zemi” un izvairīties no pārtikas un resursu izniekošanas, kā arī vairāk dalīties labumos, ar kuriem Dievs mūs ir apgādājis. Noslēgumā viņš norādīja uz reliģisko tradīciju misiju – katra cilvēka visaptverošu izglītošanu. Runa ir par galvu, rokām, sirdi un dvēseli. Iepriekš pieminētā Globālā izglītības pakta aizsākumi meklējami 2019. gadā. Iniciatīvas autors bija pāvests Francisks. Pēc viņa domām, šis pakts ir fundamentāls risinājums, lai veidotu brālīgāku un solidārāku pasauli, kurā valdītu miers un taisnība. Izglītība ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā panākt, lai pasaule kļūtu humānāka. Vaticannews.va | 
