Tomēr stāsts par šo piedzimšanu, kas aprakstīts Vita da Mamma un padziļināti žurnālā Miracoli, ir neparasts. Tolaik 33 gadus vecajai Ivanai Greko, meitiņas Džuditas mātei, bija otrā grūtniecība, kad viņu piemeklēja smadzeņu asiņošana. Uzņemšanas brīdī Garibaldi slimnīcas Reanimācijas nodaļā viņa jau bija komas stāvoklī. Ārkārtīgi steidzamā kārtā radās dubultproblēma: glābt sievieti un palīdzēt Rebekai Marijai pēc iespējas ātrāk piedzimt. Nodaļas vadītājai bija pienākums šīs dzemdības vadīt ekstremālos apstākļos. Divas dienas pēc tam, kad Ivana tika nogādāta slimnīcā, viņai tika veikts ķeizargrieziens. Rezultātā piedzima veselīga meitene, kura svēra 3 mārciņas un 6 unces (1,5309 kg) un kuru nekavējoties pārveda uz neonatoloģijas nodaļu. Taču Ivana joprojām atradās potenciāli dzīvībai bīstamā klīniskā situācijā. Lūk, ko viņa stāsta par savu neticamo pieredzi žurnālam Miracoli: Koma sākās kā slikts sapnis. Es nevarēju pateikt, kur atrados: varbūt es atrados slimnīcas istabā, bet visur, kur es pagriezos, bija miruši cilvēki. Tad no attāluma es ieraudzīju pāvestu Vojtilu (Jāni Pāvilu II). Viņš sēdēja manā gultā un sauca mani. Es piegāju pie viņa un lūdzu, lai viņš neļauj man nomirt. Viņš pasmaidīja un mani mierināja. Šis slavenais smaids bija aicinājis visu pasauli nebaidīties: “Nebaidieties. Atveriet plaši durvis Kristum!” Ivana ne no kā arī nebaidījās, saņēmusi pāvesta mīlestības atbalstu. “Sapnis” turpinājās ar abu sarunu, kurā Svētais tēvs, kurš nebija ģērbies baltā, jautāja, vai viņa ir viņu atpazinusi. Kad viņa pateica, ka atpazina, viņš norādīja, ka viņš vairs nav pāvests, bet tikai Karols Vojtila. Tajā visā ir arī smieklīga detaļa, proti, Ivana nevarēja atcerēties pašreizējā pāvesta (tolaik nesen ievēlētā) vārdu. Viņa teica Vojtilam, ka jaunā pāvesta vārds ir Aleksandrs, taču viņš viņu izlaboja un deva pareizo vārdu - “Francisks”. Viņš sēdēja manā gultā un teica: "Nāc, apsēdies man blakus." Tad viņš mani apskāva un ļāva man atspiest galvu viņam uz pleca. No tā brīža mēs sākām lūgt. Mēs lūdzāmies dienām ilgi; mēs lūdzām Dievmātes aizbildniecību, un es jutu viņa roku uz savas pieres. Kādā brīdī viņš man teica: "Es tagad došos prom, bet tev jāpaliek mierīgai!" Es nevarēju paelpot, bet pēkšņi es sajutu mīlestības elpu, kas no mana deguna piepildīja manas plaušas, un tad es sapratu, ka tā ir Jēzus mīlestības elpa! Tajā brīdī, 29. martā, Ivana iznāca no komas un ar šausmām saprata, ka viņas vēders ir tukšs. "Tā bija sliktākā pieredze manā dzīvē!" viņa teica Miracoli. Uzreiz pēc tam blakus esošais galvenais ārsts viņu nomierināja un parādīja fotogrāfijas, kuras viņas vīrs Paolo bija uzņēmis ar meitiņu Rebeku inkubatorā. Ieraugot šos attēlus, Ivanas sirds bija pateicības pilna, un viņa juta, ka ir piedzīvojusi kaut ko pārdabisku. “Es sapratu, ka esmu saņēmusi Jēzus dievišķo elpu. Tas bija Viņš, kurš lika man pamosties. Tad ārsti turpināja Dieva darbu.” Ar to Dieva darbs nebeidzās: meita Rebeka piedzima sveika un vesela, bet pašai Ivanai konstatēja absolūtu smadzeņu bojājumu neesamību. Ivana šodien laimīga rūpējas par savām divām meitām, kuras viņa uztic Karola Vojtila aizbildniecībai. Māte ir pateicīga arī ārstiem, kuru darbs bija būtisks. Videointervijā, kas tika uzņemta, izejot no slimnīcas, viņa saka: "Bija cilvēciskais un dievišķais, kas kopā veido brīnumu." Aleteia.org
Foto: Ivana Greco/Facebook | 
