Romas bīskaps vispirms aicināja franču jauniešus atcerēties, ka viņi ir Dieva cilvēki. Šis apustuļa Pāvila izvēlētais izteiciens norāda uz saitēm, nevis piederību. Tas, kurš dzīvo ar Dievu, ir brīvs: viņš ir brīvs no visa, kas aptumšo dzīvi, padarot to tukšu un bezjēdzīgu – teica pāvests, aicinot jauniešus glabāt savās sirdīs bezgalīgās ilgas pēc brīvības. Kāds tad ir patiesās brīvības avots? – viņš jautāja. Uz to mums skaidri norāda Jēzus, sakot, ka patiesība darīs mūs brīvus un ka Patiesība ir Viņš pats. “Lūk, tātad, īstās brīvības avots: dzīvās attiecības ar Jēzu,” teica pāvests. Dievs mūs aicina uz nemitīgu atjaunotni un atgriešanos, un tas piešķir mūsu dzīvei pilnīgu jēgu, jo “padara mūs par daļu no stāsta, kurā apjukums pārtop patiesības meklējumos un vienaldzība – apņēmīgā cīņā par taisnīgumu”. Leons XIV norādīja, ka svētais Pāvils to izsaka ar trim darbības vārdiem, kas ir aicinājums uz brīvību: “izvairies, tiecies, cīnies”. Vispirms apustulis mudina Timoteju “izvairīties no šīm lietām”, tas ir, no “lepnības, tukšības, vardarbības un alkatības” (sal. 1 Tim 6,4.10). Visas šīs jūtas mūs pārņem un paverdzina, un egoisms, kas tām ir raksturīgs, slēpj “biedējošu vientulību”. “Lai izbaudītu Dieva tuvumu un cilvēku brālību,” paskaidroja pāvests, “ir jānoraida mantkārība, kas iznīcina attiecības”. Šāds dzīves stils mūs iztukšo. Tas “liek mums iegūt visu, bet nebūt nekam; saņemt kaudzi ar ‘patīk’ (like), taču palikt vientulībā”. Tad, kad pieņemam lēmumu atteikties no šāda stila, mēs sākam tiekties “pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības” (11 p.). “Jā, tas, kurš dzīvo ar Dievu tiecas uz labo,” piebilda pāvests. Pēc tam viņš teica: “Dārgie draugi, dinamikai, kas raksturo kristīgo dzīvi, ir konkrēts nosaukums: to sauc par svētuma ceļu. Tas ir ceļš, ko Kungs atver katra no mums priekšā, pavadot mūs šajā ceļā. Un cik daudz šīs mīļotās Francijas zemes dēlu un meitu ir ļāvušies tikt vadīti pa šo ceļu!” Ejot svētuma ceļu, mēs maz pamazām saprotam, ka nepietiek tikai izvairīties no ļaunā, bet ir jāizvēlas labo – uzrunas turpinājumā atgādināja Leons XIV. Tas nav kaut kas abstrakts. Tā ir mūsu brīvā izvēle. Lai izdarītu labu izvēli, pāvests aicināja atcerēties sekojošu kritēriju: “labais nes dzīvību, tas nekad to neatņem; labais rūpējas, nevis ņem sev. Labais nav tikai skaists jēdziens, bet gan mīlestības spožā seja: tas ir pats Dievs! Tikumi, ko svētais Pāvils mums norāda kā Viņa labestības atspulgu, ir šādi: taisnīgums pret cilvēci; dievbijība un ticība Dievam; mīlestība pret visiem; pacietība pret tiem, kas liek mums ciest; lēnprātība, kas ir raksturīga tiem, kuri ar tīru sirdi meklē mieru.” Pāvests piebilda, ka tieši šeit ir meklējams pamats vienlīdzības un brālības principiem, kas iedvesmo Francijas sabiedrību. Trešais darbības vārds ir: cīnīties, jo izvairīšanās no ļaunuma un tiekšanās pēc labā ietver sevī cīņu. Šeit Romas bīskaps piekodināja būt uzmanīgiem, jo cīņa, uz kuru mēs esam aicināti, ir ticības cīņa, tas ir, centieni dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju, kā Jēzus mācekļiem. Jēzus mūs visus dara par brāļiem un māsām. Mūsu cīņa nav cīņa vienam pret otru, tā nav cīņa ar vardarbības, nicinājuma un apspiestības ieročiem. “Mūsu vienīgais ierocis ir mīlestība, kas sevi dāvā”, uzsvēra pāvests. Leons XIV jauniešiem arī atgādināja, ka mēs neesam vieni šajā svētuma ceļā. Mūs atbalsta mūsu brāļi un māsas, kas dzīvo mums līdzās, kā arī mūsu draugi – svētie. “Mīļie, kad dzīves izvēles prasa drosmi, lūdziet viņu aizbildniecību un sekojiet viņu piemēram”, mudināja pāvests, īpaši pieminot Svēto Terēzi no Bērna Jēzus. Viņš aicināja jauniešus lūgt šo svēto, lai viņa māca savu ikdienas mīlestības “mazo ceļu”, kas ir katra ilgtspējīga miera stingais pamats. Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs atgādināja, ka Kristus uzvara pār grēku un nāvi atbrīvo mūs visus: tā mūs izglābj no ikviena ļaunuma un aicina uz visu labo. Krusts, kas bija nāves rīks, kļūst par cerības zīmi. “Dārgie jaunieši,” piebilda pāvests, “lai augtu svētumā un izmainītu sabiedrību uz labu, esiet spoži šī Evaņģēlija, tas ir, labās vēsts, kas ir pats Kristus, mūsu Pestītājs, liecinieki”. Vaticannews.va |
