Viena no bīskapa Kamillo Farezina spilgtākajām nesavtīgās sevis atdeves un žēlsirdības izpausmēm bija palīdzības sniegšana Otrā Pasaules kara laikā vajātajiem ebrejiem. Tas notika Romā pirms vēl viņš aizbrauca uz Brazīliju. Tāpēc viņa vārds ir ierakstīts “Taisnīgo dārzā”, Jeruzalemē. Kalpošana dzīves pabērniem turpinājās visu viņa dzīvi. Viņš līdz pat nāvei palika savu ļaužu vidū kā pazemīgs kalps, draugs un biedrs. Pāvests norādīja, ka misionārs ir atstājis lielisku piemēru, kam līdzināties: būt kopā ar dzīves pabērniem. Vienmēr. Atbalstīt tos ar savu klātbūtni, strādāt viņu vidū un dalīties viņu dzīvē. Vēršoties pie fonda locekļiem, Romas bīskaps viņus aicināja darboties kopā, jo kopīgi veikts darbs jau kā tāds ir sava veida Evaņģēlija sludināšana. Bez tam, tādējādi tiek optimizēti resursi. Reizē tas ir veids, kā padziļināt mīlestību un sadraudzību. Svarīgākie resursi Kunga darbiem ir nevis lietas, bet mēs paši – uzsvēra pāvests. Mums ir jādalās ar savu aizrautību, radošumu, prasmēm un pieredzi, kā arī ar savu trauslumu un visu, kas mēs esam. Vaticannews.va | 
