Piedāvājam iepazīt skolas dzīvi, kāda tā atklājas pašu skolēnu skatījumā, lasot intervijas ar dažādu klašu grupu skolēniem. Everts Kaufmanis no 1.a klases uzstājies skolas organizētos koncertos, kur iznācis spēlēt gan klavieres, gan ģitāru. Everta sapnis ir pagatavot plostu no baļķiem, ar kuru varētu kuģot pa kādu no Latvijas upēm. Ko tu 1. klasē esi iemācījies? Esmu iemācījies saistīto pierakstu, par ko iepriekš neko nezināju. Tas man bija kaut kas pilnīgi jauns, bet es visu sapratu. Tad, kad es saprotu un man padodas, man patīk. Es zināju upju nosaukumus, bet dabaszinībās uzzināju par Latvijas lielākajām upēm un pat iemācījos uztaisīt upi no plastilīna, par ko saņēmu 100% vērtējumu. Ko tu apgūsti kristīgajā mācībā? Tur māca visu ko par Dievu, un šajās stundās esmu daudz iemācījies. Mājās kopā ar mammu lasām Bībeli, kas arī palīdz uzzināt jaunas lietas. Man diezgan iespaidīgs liekas notikums, kurā aprakstīts par vētras sacelšanos un kā Jēzus to apklusināja. Arī tas man liekas interesanti, ka Jēzus var izārstēt slimus cilvēkus. Vai, tavuprāt, Jēzus ir ar mums kopā arī šodien? Jā, protams! Vai Viņš var izārstēt slimos arī šodien? Jā, tāpēc jau daži cilvēki arī izveseļojas. Piemēram, Renāte no mūsu klases bija slima, bet svētrītā mēs par viņu lūzām Dievu, arī kristīgajā mācībā lūdzāmies, un šodien Renāte ir skolā. Vai tad, kad lūgšana Dievam ir uzklausīta, jūs arī pateicaties? Jā, mēs tā darām. Piemēram, mēs šodien Dievam pateicāmies par to, ka visi ir skolā. Kad tu neesi skolā, vai tu arī sarunājies ar Dievu? Dažreiz, kad man vajag palīdzību vai arī notiek kādas trakas lietas.
Aksels Jakševics no 2.a klases Liepājas Katoļu pamatskolā mācīties izlēmis kopā ar vecākiem. Šajā skolā pamatizglītību apgūst arī Aksela brālis un māsa. Akselam ir 10 klasesbiedri, no kuriem divi ir labi draugi. Kā ir mācīties šajā skolā? Šī skola ir forša, man patīk. Īpaši tas, ka ar klasi dodamies ekskursijās, piemēram, uz briežu parku, Kuldīgu. Reizēm arī mācības notiek ārpus skolas, dodamies uz teātri. Man patīk, ka visu laiku nemācāmies skolā. Maija beigās četras dienas mācīsimies “Zaļajā skolā”, kas arī būs ārpus skolas telpām. Kuri mācību priekšmeti tev vislabāk patīk? Man ļoti patīk sporta stundas. Ārpus skolas jau ceturto gadu mācos spēlēt tenisu. Kas no tā, ko tu mācies skolā, tavuprāt, tev dzīvē varētu noderēt? Matemātika, latviešu valoda un angļu valoda, šajos priekšmetos man iet tīri labi. Mums ir forša skolotāja, jo viņa reizēm pajokojas. Reizēm mēs klasē uztaisām kādas savas spēles.
Marcela Štobe no 3. klases savas skolas gaitas sākusi citā Liepājas skolā, bet tad vēlējusies pārnākt mācīties uz Katoļu pamatskolu, kur jau mācījies brālis. Marcela uzskata, ka skolā valda draudzīga atmosfēra un ir svarīgi tas, ka tiek uzklausīts katra viedoklis. Kas tev patīk šajā skolā, kur tagad mācies? Man patīk tas, ka te klasēs ir mazāk skolēnu nekā manā iepriekšējā skolā. Pirms es sāku mācīties šeit, man jau te bija divi draugi, bet tagad mēs tiekamies biežāk un varam vēl labāk sadraudzēties. Vai ir kādi mācību priekšmeti, kurus tu iepriekšējā skolā nebiji apguvusi? Jā, viens no tādiem priekšmetiem ir kristīgā mācība, kas man dzīvē var noderēt. Iepriekš nebiju mācījusies arī kolektīvo muzicēšanu, kur mēs visi kopā spēlējam zvanus, un man tas ļoti patīk, jo veidojas skaista melodija. Ko vari šeit mācīties no saviem skolotājiem? Viņi ir ļoti gudri un disciplinēti, viņiem piemīt vēl daudzas citas labas īpašības. Es gribētu no viņiem daudz iemācīties, bet strādāt gan gribu citā profesijā. Kas tu gribētu būt? Es gribētu turpināt mammas vai tēta biznesu. Kā sokas mācībās? Man ir labi vērtējumi visos mācību priekšmetos. Kad kaut ko iemācos, es to arī atkārtoju, lai neaizmirstos, piemēram, reizrēķinu atkārtoju katru dienu. Vai tu ar kaut ko nodarbojies arī ārpus skolas? Jā, es esmu ļoti lokana un dejoju laikmetīgo deju studijā “Ekstra”.
Anastasija Ābele no 6.a klases šajā skolā mācās pusotru gadu un to sauc par savu, jo šeit atrasti draugi, kurus nebija izdevies satikt iepriekšējā skolā. Par ko tu priecājies, no rīta nākot uz skolu? Protams, par to, ka satikšu draugus, bet arī skolotājus, jo viņi ir ļoti laipni. Te iespējams ar skolotājiem nodibināt tuvas, draudzīgas attiecības. Kā veicas ar mācībām? Es bieži izmantoju iespēju apmeklēt konsultācijas, kurās var padziļinātāk kaut ko uzzināt par noteiktu tēmu un labāk to iemācīties, es to novērtēju. Mani mācību sasniegumi ir uzlabojušies, salīdzinot ar iepriekšējo skolu, par ko man prieks. Vai tu esi atklājusi kādu savu talantu, ko pilnveido ārpus skolas? Esmu vēl ceļā uz to. Skolas sporta stundās esmu saņēmusi pamudinājumu un iedrošinājumu nodarboties ar sportu, tādēļ septembrī gribu uzsākt treniņus volejbolā.
Anna Kaupa no 9. klases Katoļu pamatskolā mācījusies no 1. klases. Kā tu raksturotu aizvadīto laiku Katoļu pamatskolā? Man šķiet, ka viss te aizvadītais laiks ir ļoti ātri paskrējis. Klasesbiedri ir mainījušies, atnākuši jauni, tāpat mainījušies arī skolotāji. Pa vidu bija kovida laiks, kad ļoti daudz kas nenotika. Ja salīdzinu to, ko šobrīd mācās 6. klase, tad saprotu, ka vairākas lietas neesmu mācījusies, jo tajā brīdī sēdēju mājās pie datora. Tas bija liels mīnuss, bet no tā atguvāmies. Man šis laiks skolā noteikti būs pilns ar patīkamām atmiņām. Gribēsies noteikti te atkal iegriezties, satikties ar skolotājiem, aprunāties. Ko tu mācies no saviem skolotājiem? Viena no lielām vērtībām ir tā, ka skolotāji dalās savā pieredzē, savos dzīvesstāstos, dod arī kādas dzīves pamācības. Es tajā ieklausos. Kur tavs ceļš vedīs pēc 9. klases? Tā noteikti būs Liepājas Valsts ģimnāzija, tāpēc ka tur ir augstāki standarti un vairāk attīstīta bioloģijas nozare, kas man nepieciešama tālākajām studijām. Pēc vidusskolas gribu stāties Rīgas Stradiņa universitātē, jo nākotni vēlos saistīt ar medicīnu. Kas no Katoļu pamatskolā iegūtā tev varētu noderēt tālākajā dzīves ceļā? Man patīk tas, ka skolotāji izmanto dažādus veidus, kā mūs mācīt, reizēm tās ir debates, reizēm izspēlējam tiesas sēdi, kurā ir gan advokāts, gan tiesnesis, ir arī “ātrie randiņi”, kad pāros strādājam un mācāmies arī viens no otra. Mācību līmeņi mūsu klasē ir diezgan atšķirīgi, un, piemēram, angļu valodā mēs daudz varam apgūt no tiem klasesbiedriem, kuriem ir augstāks līmenis. Esmu arī mūsu skolas pašpārvaldē, kas man palīdz sadarboties ar dažādu klašu skolēniem, viņus ieinteresēt. Ar ko īpašu šī skola paliks atmiņā? Tās noteikti ir skolas tradīcijas, piemēram, Ziemassvētku izrāde, kas man ir ļoti īpašs laiks, kad tām gatavojamies, iestudējam dejas. Šogad bija mūsu pēdējā izrāde, kas man ļoti patika. Tā bija “Neglītais pīlēns” un ļoti sasaucās ar pirmo izrādi, kurā piedalījos, kas arī bija “Neglītais pīlēns”. Tāpat atmiņā paliks arī Miķeļdienas tirdziņš, erudīcijas spēles.
Ludmila Šlisere ir Liepājas Katoļu pamatskolas pedagoģe, kura skolā strādā jau no 1997. gada. Kāds izskatās skolā aizvadītais laiks? Izskatās labi, bet, kad bankā aizeju un nosaucu savu darba stāžu vienā darbavietā, tad piedzīvoju ļoti lielu izbrīnu no darbinieku puses. Kas tevi šeit tur? Pedagoģiskajā augstskolā ieguvu sākumskolas skolotājas izglītību, bet sāku strādāt bērnudārzā, jo tajā brīdī darba vietas skolā nebija. Tomēr ļoti gribēju strādāt skolā, un varu teikt, ka ar laiku esmu sapratusi – šis darbs man patīk. Darbā ar bērniem ir jāstrādā ar dažādām pasaulēm, jo katrs ir unikāls, un tādēļ nekad nekas nav vienādi, garlaicīgi, ir dažādība un ir interesanti, tas mani aizrauj. Visi skolotājas pieredzes gadi ir nostrādāti Katoļu pamatskolā? Jā, es varu teikt, ka esmu šīs skolas patriots, un šī pārliecība manī ir nostiprinājusies ar gadiem. Šai skolai būs būt, pastāvēt, augt, tai ir ļoti liels potenciāls. Ir pieprasījums, bet to šobrīd ierobežo ēkas jautājums. Kāds ir tavs amats skolā? Pusgadu jau atkal esmu klases audzinātāja, bet nu jau citā klašu posmā, kas man ir izaicinājums, jo iepriekš strādāju tikai sākumskolā. Tagad esmu direktores vietniece izglītības jomā, kas man palīdz paskatīties uz skolotāja amatu no cita skatu punkta. Pamudinājumu spert šādu soli deva apmeklētie skolotāju konsultantu kursi, pēc kuriem viss sakrita tā, ka šī vieta arī atbrīvojās. Mana iekšējā vēlēšanās sakrita ar iespēju to realizēt. Tas ir mans pamatdarbs, bet, tā kā viena kolēģe devās prom no skolas, tad tiku arī pie audzināmās klases, kuru jau biju mācījusi sākumskolas posmā. Intervēja Ieva Liede
"Nāc", Nr.138 
| 
