Vienkārša ziņu skatīšanās vai mūsu sociālo mediju plūsmas šķirstīšana var veicināt mūsu dusmas. Un atkarībā no tā, kā mēs tiekam galā ar savām dusmām, tās var ilgt tikai mirkli vai arī tās var valdīt mūsos visas dienas laikā. Lai arī kā mēs šobrīd tiktu galā ar savām dusmām, mums ir jāpārliecinās, lai diena nebeigtos mums esot dusmīgiem. Neļaujiet saulei norietēt pār jūsu dusmām Svētais Francisks Salēzietis (1567-1622) savā “Ievads dievbijīgajā dzīvē” stingri iesaka saviem lasītājiem neiet gulēt, esot dusmīgiem: "Ja dusmas paliek līdz naktij un saule noriet pār mūsu dusmām (ko apustulis ir nepārprotami aizliedzis), tad vairs nav iespējas no tām atbrīvoties; tās barojas no nebeidzamām viltus fantāzijām; jo neviens dusmīgs cilvēks vēl nav domājis, ka viņa dusmas nav taisnīgas."
Viņš atsaucas uz šo fragmentu no sv. Pāvila vēstules efeziešiem: “Dusmojieties, bet negrēkojiet! Saule lai nenoriet pār jūsu dusmām!” (Efeziešiem 4:26) Jo ilgāk mēs paliekam dusmīgi, jo ilgāk mēs atkārtojam to, kas mūs sadusmoja. Tas tikai pielej eļļu ugunij, un mēs arvien vairāk centīsimies attaisnot savas dusmas. Sv. Francisks iesaka mums nekad neļaut dusmām ieņemt vietu mūsu sirdīs: "Tas pats svētais Augustīns (354-430) saka, ka labāk nepieļaut pat mazāko dusmu izpausmi, lai cik taisnīgas tās arī nebūtu; jo, ja reiz tās ir ienākušas, no tām ir grūti atbrīvoties un tas, kas bija tikai mazs putekļu plankums, drīz spoži spīdēs."
Dievs mums dzīvē ir devis daudz dāvanu, un labāk izmantot mūsu laiku, lai pateiktos Dievam, nekā ilgi pārdomāt savas dusmas. Aleteia.org
Foto: Pexels.com/Timur Weber | 
