Vatikāna dikastērija 22. februāra paziņojumā presei norādīja, ka Svētais Krēsls “bieži saņem lūgumus gan no garīdzniekiem, gan lajiem, lai skaidrotu Baznīcas nostāju” attiecībā uz Valtortas rakstiem. Autore, kura pēc muguras traumas vairāk nekā 30 gadus palika piekalta pie gultas, apgalvoja, ka ir saņēmusi vīzijas un atklāsmes no Jēzus un Jaunavas Marijas, par kurām viņa stāstīja plašos rakstos par Kristus dzīvi, tostarp par detaļām, kas nav iekļautas kanoniskajos evaņģēlijos. Starp viņas darbiem ievērojamākais ir “Il Poema dell'Uomo Dio” (Cilvēka-Dieva poēma), kas mūsdienās pazīstams kā “L'Evangelo Come Mi è Stato Rivelato” (Man atklāts evaņģēlijs), kas ir 13 000 lappušu garš. Neraugoties uz starptautiskajiem panākumiem un pāvesta Pija XII atbalstu, šis darbs 1959. gadā tika iekļauts aizliegto grāmatu sarakstā kopā ar citiem izdevumiem, kurus Katoļu Baznīca klasificēja kā ķecerīgus, amorālus vai kaitīgus ticībai. Šis indekss tika atcelts 1966. gadā. Šajā kontekstā Vatikāns atkārtoti uzsvēra, ka Valtortas rakstos ietvertās vai viņai piedēvētās šķietamās “vīzijas”, “atklāsmes” un “vēstījumi” ir vienkārši “literāras formas, ko autore izmantojusi, lai savā veidā izstāstītu Jēzus Kristus dzīvi”. Lai pamatotu savu nostāju, dikastērija paskaidroja, ka “savā senajā tradīcijā Baznīca nepieņem kā normatīvus apokrifiskos evaņģēlijus un citus līdzīgus tekstus, jo neatzīst tos par dievišķi iedvesmotiem. Tā vietā Baznīca atsaucas uz iedvesmoto evaņģēliju drošo lasīšanu". Catholicnewsagency.com | 
