“Sniedzot ticamu liecību, būsim Dieva tautas vidū, lai tā varētu atrasties priekšgalā”, tādējādi kopā “atjaunosim ievainotās Baznīcas ticamību, Baznīcas, kas ir sūtīta pie ievainotās cilvēces ievainotas radības vidū,” teica pāvests Svētās Mises homīlijā. Viņš pakavējās pie saitēm starp pašiem priesteriem un starp priesteriem un Dieva tautu, no kuras tie nāk un pie kuras tiek sūtīti. Tajā pašā laikā Svētais tēvs norādīja, ka priestera identitāte ir atkarīga no vienotības ar Kristu – augsto un mūžīgo priesteri. “Jūs esat liecinieki tam, ka Dievs nav paguris pulcēt savus dēlus un neraugoties uz viņu dažādību, veidot tos vienotā dinamikā,” teica pāvests 11 iesvētāmajiem. Atsaucoties uz Jāņa Evaņģēliju, pāvests uzsvēra, ka Jēzus nav nedz drīzās nāves, nedz vilšanās par sarautajām un nepabeigtajām saitēm sagrauts. Tā vietā, lai domātu par savu likteni, Viņš šīs zemes virsū veidotās saites saliek Tēva rokās. “Mēs esam to daļa,” norādīja pāvests topošajiem priesteriem, piebilstot, ka Evaņģēlijs līdz mums ir nonācis, pateicoties saitēm, kuras pasaule var sabojāt, bet, ne iznīcināt. Pāvests paskaidroja, ka “būdami no Dieva, būdami Dieva kalpi, Dieva tauta, priesteri ir saistīti ar zemi, pie tam, nevis ideālā, bet reālā veidā. Leons XIV teica: “Tāpat kā Jēzus, tie, kurus Tēvs noliek jūsu ceļā, ir cilvēki ar miesu un asinīm. Viņiem konsakrējiet sevi, nešķirot sevi no viņiem, neizolējoties, nepadarot saņemto dāvanu par privilēģiju.” Svētais tēvs iesvētamajiem atgādināja, ka Svētais Gars viņus ir izveidojis kā sargus – “nevis kā kungus, bet kā sargus”. “Misija pieder Jēzum. Viņš ir Augšāmcēlušais, tātad, ir dzīvs un iet mums pa priekšu. Neviens no mums nav aicināts Viņu aizstāt. Savas debesīs uzkāpšanas dienā Viņš mūs māca par savu neredzamo klātbūtni,” teica Leons XIV. “Ja Jēzus piešķir mums telpu, mums uzticoties, arī mēs, bīskapi, iesaistoties misijā, šodien piešķiram telpu jums. Un jūs piešķirat telpu ticīgajiem un katrai radībai,” jo “Dieva tauta ir daudz lielāka, nekā mēs to redzam. Nenospraudīsim robežas,” homīlijā aicināja pāvests. Svētais tēvs atzīmēja, ka Augšāmcēlušais Jēzus piedod cilvēcei par to, ka tā no Viņa atsakās. Viņš sūta priesterus, tādējādi darīdams tos par cerības kalpiem. Priesteru ordinācijas liturģija turpinājās ar svētsolījumu salikšanu, viņu nogulšanos uz grīdas, kamēr tiek dziedāta Visu Svēto litānija, pāvesta roku uzlikšanu, viņa skaitīto ordinācijas lūgšanu un beigās stolas uzlikšanu un ietērpšanu ornātā. Pēc tam pāvests ar svēto hrizmu svaidīja katra jaunā priestera rokas un pasniedza viņiem patenu ar maizi un kausu ar vīnu, kas bija sagatavoti Svētajai Misei. Ar katru jauniesvētīto pāvests apskāvās miera sveicienā. Liturģijas laikā dziedāja Romas diecēzes koris diriģenta Marko Frizinas vadībā. Kopā ar pāvestu Svēto Misi celebrēja Romas diecēzes ģenerālvikārs, kardināls Baldassare Reina, citi kardināli, palīgbīskapi, semināru rektori un jauno priesteru draudžu prāvesti. Euharistiskās liturģijas laikā 11 jauniesvētītie nostājās pie altāra Romas bīskapa un viņa vikāra abās pusēs uz kopīgām svinībām. Vaticannews.va | 
