Uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" Romas bīskaps atgādināja, ka Adventa trešās svētdienas Evaņģēlijs mūs aicina apmeklēt Jāni Kristītāju, kurš atrodas cietumā savas sludināšanas dēļ. Jēzus priekšgājējs nezaudē cerību, gluži pretēji, viņš paliek zīme tam, ka pravietojumu nespēj apklusināt pat cietums un ka tas turpina aicināt uz patiesību un taisnīgumu. Dzirdot par Kristus darbiem, Jānis Kristītājs uzdod jautājumu, kas raksturīgs visiem, kuri gaida atbrīvošanu, mieru un gaismu: vai Jēzus patiešām ir ilgi gaidītais Pestītājs? Pāvests Leons XIV norādīja, ka Jēzus par sevi neatbild tieši, bet norāda uz saviem žēlsirdības darbiem. Tieši "pēdējie" - nabadzīgie un slimie kļūst par dzīvu liecību Viņa misijai. Tur, kur Kristus sastop cilvēku, dzīve, kas zaudējusi jēgu un cerību, atkal iegūst pilnību: aklie top redzīgi, mēmie runā, kurlie dzird, klibie staigā, izkropļotais Dieva tēls tiek dziedināts, pat nāve atkāpjas. Tajā slēpjas Labā vēsts, kas vispirms ir adresēta nabadzīgajiem: kad Dievs ienāk vēsturē, Viņa klātbūtne kļūst redzama. Svētais tēvs uzsvēra, ka Jēzus vārds atbrīvo cilvēku no izmisuma un ciešanu cietuma: "Katrs pravietojums atrod Viņā gaidīto piepildījumu". Kristus dod balsi apspiestajiem, kuriem vardarbība un naids ir atņēmis balsi; Viņš uzvar ideoloģiju, kas padara cilvēkus kurlus pret patiesību. Kā dzīvības Vārds Viņš atbrīvo sirdi no ļaunuma, kas ved uz garīgo nāvi. Šajā kontekstā pāvests atgādināja, ka Advents ir ne tikai laiks, kad gaidām Glābēju, bet arī laiks, kad uzmanīgi apceram to, ko Dievs jau dara pasaulē. Tā rodas brīvības prieks, kas sagaida savu Pestītāju. Tā nav nejaušība, ka Adventa trešā svētdiena tiek saukta par Gaudete – "Priecājieties": kristiešu prieks ir īpaši nepieciešams pārbaudījumu brīžos, kad dzīve šķiet bezjēdzīga un tumsa apņem sirdi. Uzrunas noslēgumā pāvests Leons XIV uzticēja ticīgos Dievmātes aizbildniecībai, aicinot sekot viņas Dēla piemēram, daloties ar nabagiem ne tikai ar maizi, bet arī ar Evaņģēlija prieku. Vaticannews.va | 
