Svētais tēvs semināra dalībniekiem atgādina, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk pievērst īpašu uzmanību ģimenēm, kas dažādu iemeslu dēļ ir “garīgi attālinājušās” un nejūtas kā daļa no Baznīcas kopienas. “Cik gan daudzi mūsdienu cilvēki ignorē aicinājumu satikties ar Dievu,” raksta pāvests. Viņš norāda uz pieaugošo tendenci “privatizēt” ticību, kā rezultātā cilvēkiem tiek traucēta iespēja iepazīt Dievu un saskatīt dāvanas, ko saņemam Baznīcā, kas ir “žēlastības, brālības un mīlestības vieta”. Tādējādi, pat ja cilvēkiem ir labi un svēti nodomi un viņi vēlas virzīties uz augšu pa skaistajiem dzīves ceļiem, daudzi tomēr uzticas viltus atbalsta punktiem, kā rezultātā attālinās no Dieva un paliek pasaulīgo kārību varā. Šajā sakarā pāvests piemin “iluzoriskas dzīves modeļus, kur nav vietas ticībai” un ko plaši izplata sociālie un citi mediji. Tātad, Baznīcu tās pastorālajā un misiju darbā vada vēlme “zvejot” šo cilvēci, lai, iepazīstinot to ar Kristu, izglābtu no ļaunuma un nāves ūdeņiem – atgādina Svētais tēvs. Leons XIV savā vēstījumā runā par daudziem jauniešiem, kas mūsdienās izvēlas vienkārši kopdzīvi, nevis kristīgu laulību, un atzīst, ka īstenībā viņiem vajag kādu, kas konkrēti un saprotami, galvenokārt ar dzīves piemēru, parādītu, kas ir sakramenta žēlastības dāvana un kādu spēku tā dod. Jauniešiem ir vajadzīgs kāds, kas tiem palīdzētu izprast “aicinājuma mīlēt un kalpot dzīvībai skaistumu un lielumu”, ko Dievs dāvā laulātajiem. Kāda cita joma, kurā ir sastopami daudzi maldīgi atbalsta punkti, ir audzināšana. Daudziem vecākiem, lai audzinātu savus bērnus ticībā, ir vajadzīga kopiena, kas viņus atbalstītu un radītu apstākļus, lai bērni varētu satikt Jēzu – norāda pāvests. Viņš atgādina, ka lielākā kļūda, ko mēs kā kristieši varam pieļaut, ir, svētā Augustīna vārdiem runājot, uzskatīt, ka Kristus žēlastība izriet no Viņa piemēra, nevis no tā, ka Viņš pats ir dāvana. Mēs nereti domājam, ka kristīgā dzīve ir priekšrakstu, ko jāievēro, kopums, “moralizējoša, smaga, nepievilcīga reliģija”, un aizmirstam par brīnišķīgo pieredzi, ko sniedz satikšanās ar Jēzu, ar Dievu, kas dāvā mums pats sevi. Šajā sakarā pāvests atgādina, ka vispirms jau bīskapu, kas ir apustuļu pēcteči un Kristus ganāmpulka gani, uzdevums ir izmest jūrā tīklus un kļūt par “ģimeņu zvejniekiem”. Tomēr arī laji ir aicināti iesaistīties šajā misijā, kļūstot par “zvejniekiem”, lai visi varētu satikt Jēzu, kurš vienīgais var glābt. Katrs no mums Kristībā ir kļuvis par priesteri, ķēniņu un pravieti saviem brāļiem un “dzīvu akmeni” Dieva celtnes būvniecībai. Vēršoties pie semināra dalībniekiem, Leons XIV aicina viņus “pievienoties visas Baznīcas centieniem meklēt šīs ģimenes, kas pašas vairs nepievēršas Baznīcai”, un mēģināt izprast, kā iet ar tām kopā un kā tām palīdzēt atrast ticību, lai pēc tam arī viņas kļūtu par citu ģimeņu “zvejniecēm”. Neskatoties uz to, ka daudzas ģimenes šodien ir ievainotas, pāvests mudina nepadoties mazdūšībai. Viņš aicina smelties no Evaņģēlija un piedzīvot Dieva maigumu. Runa nav par to, ka uz sarežģītiem jautājumiem būtu jāsniedz steidzamas atbildes, bet gan par to, ka jābūt tuvu cilvēkiem, jāieklausās viņos, mēģinot kopā ar viņiem saprast, kā risināt grūtības, un, ja nepieciešams, jābūt gataviem atvērties jauniem vērtēšanas kritērijiem un rīcības veidiem, jo katra paaudze ir atšķirīga un tai ir savi izaicinājumi, sapņi un jautājumi. Tomēr daudzo pārmaiņu vidū Jēzus Kristus paliek “tas pats vakar, šodien un mūžīgi”. Tāpēc, ja gribam palīdzēt ģimenēm, vispirms mums pašiem ir jākopj un jāatjauno sava ticīgo identitāte. Vaticannews.va | 
