Pāvesta Leona XIV katehēzes pilnais teksts: «Dārgie brāļi un māsas! Es vēlos vēlreiz runāt par Jēzus līdzībām. Arī šoreiz tas ir stāsts, kas stiprina mūsu cerību. Dažkārt mums šķiet, ka mēs nespējam atrast savas dzīves jēgu, jūtamies nevajadzīgi, nepiemēroti, tieši tāpat kā strādnieki, kuri gaidīja tirgus laukumā, cerot, ka kāds nolīgs viņus darbā. Bet laiks skrien, dzīve rit uz priekšu, un mēs jūtamies neatzīti un nenovērtēti. Varbūt mēs esam nokavējuši, jo citi ir ieradušies pirms mums, vai arī rūpes mūs ir aizkavējušas kaut kur citur. Tirgus metafora atbilst arī šodienas realitātei, - norādīja pāvests, - jo tirgus ir darījumu vieta, kur diemžēl tiek pirkta un pārdota arī mīlestība un cieņa, cenšoties no tā visa iegūt kādu labumu. Un, ja cilvēks nejūtas novērtēts un atzīts, viņš riskē pārdot sevi pirmajam labākajam solītājam. Kungs mums atgādina, ka mūsu dzīve ir ļoti vērtīga, un vēlas mums palīdzēt atklāt tās skaistumu. Šī līdzība, kuru šodien pārdomājam, runā par strādniekiem, kuri gaida, lai kāds viņus nolīgtu darbā. Mateja evaņģēlija 20. nodaļā sastopam personāžu, kura uzvedība ir neparasta, pārsteidzoša un izraisa jautājumus. Tas ir vīna dārza īpašnieks, kurš dodas ārā meklēt strādniekus. Acīmredzot viņš vēlas nodibināt ar viņiem personiskas attiecības. Kā jau teicu, šī ir līdzība, kas stiprina cerību. Tā stāsta par saimnieku, kurš vairākas reizes dodas ārā meklēt tos, kuri gaida, lai caur darbu atrastu savas dzīves jēgu. Kungs iziet ārā jau agri no rīta un pēc tam ik pēc trim stundām atgriežas, lai meklētu strādniekus, kurus sūtīt uz savu vīna dārzu. Pēc šāda grafika, izgājis ārā pulksten trijos, viņam vairs nebūtu iemesla iet ārā vēlreiz, jo darba diena parasti beidzās pulksten sešos. Taču šis nenogurstošais saimnieks, kurš par katru cenu vēlas piešķirt vērtību katra cilvēka dzīvei, iziet ārā arī pulksten piecos pēcpusdienā. Tirgus laukumā palikušie strādnieki droši vien jau bija zaudējuši jebkādu cerību. Šī diena viņiem bija pagājusi veltīgi. Un tomēr ir kāds, kurš joprojām ticēja viņiem. Kāda nozīme nolīgt strādniekus tikai uz darba dienas noslēgumu? Kāda jēga iet uz darbu tikai uz vienu stundu? Taču, pat tad, kad mums šķiet, ka mēs nevaram izdarīt lielas lietas, mazie žesti vienmēr ir tā vērti. Vienmēr ir iespēja meklēt dzīves jēgu, jo Dievs mīl mūsu dzīvi. Šī vīna dārza īpašnieka oriģinalitāte redzama arī dienas beigās, kad tiek izmaksāta alga. Ar pirmajiem strādniekiem, kas uz vīna dārzu devās agri no rīta, saimnieks bija vienojies par samaksu, kas bija tipiska vienas dienas darba algai. Pārējiem viņš saka, ka dos viņiem pēc taisnīguma. Un šeit līdzība atkal mūs izaicina: kas ir taisnīgi? Vīna dārza saimnieks, tas ir, Dievs, vēlas, lai ikvienam ir viss nepieciešamais, lai dzīvotu. Viņš personīgi ir aicinājis strādniekus, zina viņu cieņu un, pamatojoties uz to, vēlas viņiem samaksāt. Un viņš katram dod pa denārijam. Līdzība vēsta, ka pirmās stundas strādnieki ir dziļi vīlušies: viņi nespēj saskatīt sava kunga žesta skaistumu, kas nav netaisnīgs, bet vienkārši dāsns, viņš ir ņēmis vērā ne tikai nopelnus, bet arī vajadzības. Dievs vēlas dāvāt ikvienam savu Valstību, tas ir, pilnīgu, mūžīgu un laimīgu dzīvi. Un tā Jēzus rīkojas arī ar mums: viņš neveido rangu tabulas, bet tam, kurš atver savu sirdi, viņš dod visu sevi. Šīs līdzības gaismā mūsdienu kristietim varētu rasties kārdinājums domāt: "Kāpēc sākt strādāt tūlīt? Ja atalgojums ir vienāds, kāpēc strādāt vairāk?" Uz šīm šaubām svētais Augustīns atbildēja šādi: "Kāpēc tad tu kavējies sekot tam, kurš tevi aicina, ja tu esi pārliecināts par atalgojumu, bet neesi pārliecināts par darbu? Esi piesardzīgs, lai savas kavēšanās dēļ tu sev neatņemtu to, ko Dievs dāvā saskaņā ar savu apsolījumu." Es vēlos aicināt visus, īpaši jauniešus, negaidīt, bet ar entuziasmu atbildēt Kunga aicinājumam strādāt Viņa vīna dārzā. Nekavējies, atroti piedurknes, jo Kungs ir dāsns un tu nebūsi vīlies! Strādājot Viņa vīna dārzā, tu atradīsi atbildi uz to dziļo jautājumu, ko tu nes savā sirdī: kāda ir manas dzīves jēga? Dārgie brāļi un māsas, nezaudēsim drosmi! Pat dzīves tumšajos brīžos, kad laiks paiet, nesniedzot atbildes, ko meklējam, lūgsim Kungu, lai Viņš atkal iziet un meklē mūs tur, kur mēs Viņu gaidām. Kungs ir dāsns un drīz atnāks!» Vaticannews.va | 
