"Kristus mūs sauc par draugiem" (sal Jņ 15,15), uzrunas sākumā teica Romas bīskaps. Viņš paskaidroja, ka šie vārdi ir nevis vienkāršs mīlestības apliecinājums, bet gan atslēga uz priesteriskā kalpojuma dziļāku izpratni. Draudzība ar Kristu stiprina mūsu garīgo dzīvi, piešķir jēgu celibātam un dod spēku pārbaudījumos. Priesteris - Kristus draugs - ir aicināts veidot ar Viņu personīgas un paļāvības pilnas attiecības, kuras baro Dieva Vārds, sakramentu svinēšana un ikdienas lūgšana. Draudzība ar Kristu No draudzības ar Kristu, kā norādīja pāvests, izriet trīs galvenie priesteriskās formācijas aspekti: sadraudzība, brālība un mīlestība. Formācija nevar tikt reducēta tikai uz zināšanu apguvi: tā ir personīgu attiecību veidošana ar Kristu, kas skar visu cilvēku: prātu, sirdi un brīvību. Tikai tas, kurš dzīvo šādā draudzībā, spēj patiesi sludināt, mierināt un gudri vadīt savu ganāmpulku. Brālība starp priesteriem Otrs aspekts, uz kuru norādīja Svētais tēvs, ir brālība kā priesteru dzīvesveids. Būt par Kristus draugiem nozīmē dzīvot kā brāļiem, nevis kā sāncenšiem vai individuālistiem. Garīgā formācija palīdz veidot sinodālu Baznīcu, kurā kopīgi augam, daloties kalpojuma grūtībās un priekos. Un no šīs brālības starp priesteriem izriet vienotas kopienas piemērs visai Baznīcai. Kompetenti audzinātāji Trešais aspekts, par kuru runāja pāvests, ir atbilstoša priesteru – Kristus draugu – garīgā formācija. Lai viņi būtu spējīgi mīlēt, uzklausīt, lūgties un kopīgi kalpot, ir nepieciešams ar vislielāko rūpību sagatavot garīgos audzinātājus, jo darba efektivitāte galvenokārt ir atkarīga no viņu dzīves piemēra un savstarpējās vienotības. Atbrīvojoši priekšlikumi Runājot par aicinājumu krīzes pazīmēm, Leons XIV norādīja uz nepieciešamību radīt atbilstošas telpas, kurās jaunieši var dzirdēt Kunga balsi. Tāpēc, kā viņš sacīja, ir svarīga ar Evaņģēliju piesātināta vide un jauniešu pastorālās aprūpes formas, kurās var atklāties un nobriest aicinājums uz priesterību. Pāvests aicināja esošos un topošos priesterus būt drosmīgiem un izteikt spēcīgus un atbrīvojošus priekšlikumus. Un, raugoties uz jauniešiem, kuri pozitīvi atbild uz Kunga aicinājumu, varam teikt, ka viņi spēs atklāt skaistumu būt par mācekļiem-misionāriem, kuri seko Kristum, Labajam Ganam. Pāvests aicināja kopīgi atgūt misijas degsmi, kas ļautu ar drosmi un mīlestību sludināt Jēzus Evaņģēliju. Kā teica Romas bīskaps, tieši caur priesteru pastorālo darbību pats Kungs rūpējas par savu ganāmpulku, pulcē izkaisītos, noliecas pār ievainotajiem, atbalsta nomāktos. Ir skaisti būt priesterim Svētais tēvs pateicās visiem priesteriem par viņu ikdienas nesavtīgo kalpojumu, īpaši garīgās formācijas iestādēs, eksistenciālās perifērijās un grūtos, dažkārt bīstamos apstākļos. "Atceroties priesterus, kuri atdeva savu dzīvību, pat līdz asins izliešanai, šodien mēs apstiprinām savu gatavību bez ierunām iesaistīties līdzjūtības un prieka apustulātā," teica Svētais tēvs. Atsaucoties uz encikliku "Dilexit nos", Romas bīskaps atgādināja, ka Vissvētās Jēzus Sirds svētki, kurus šodien svinam, ir aicinājuma uz priesterību spēka avots. Pēc viņa teiktā, šis dokuments ir liela dāvana visai Baznīcai un jo īpaši priesteriem: tas aicina uz harmoniju starp lūgšanu un rīcību, garīgo pieredzi un pastorālo kalpojumu. "Dārgie brāļi priesterībā, paldies jums, kas esat atbraukuši no tuvām un tālām zemēm! Mēs neesam perfekti, bet esam Kristus draugi, brāļi viens otram un Viņa Mātes Marijas dēli; un ar to pietiek," noslēdzot savu uzrunu teica pāvests Leons XIV un deva priesteriem savu apustulisko svētību. Vaticannews.va
Foto: Pāvests tiekas ar priesteriem (@Vatican Media) | 
