No 25. līdz 27. jūnijam Romā ieradās tūkstošiem priesteru no visas pasaules, lai piedalītos savā Jubilejā. Vissvētās Jēzus Sirds svētkos un 29. Pasaules lūgšanu dienā par priesteriem noslēdzās arī Priesteru jubilejas gads. Vai jūs gribat visu savu dzīvi veltīt kalpošanai priesterībā, ar cieņu un gudrību veikt vārda kalpojumu, dievbijīgi un uzticīgi svinēt Kristus noslēpumus, lūgt Dieva žēlastību jums uzticētajiem cilvēkiem, vienmēr būt cieši vienoti ar Kristu? Šie bija jautājumi, ko pāvests uzdeva 32 iesvētāmajiem no Itālijas, Indijas, Šrilankas, Rumānijas, Centrālāfrikas, Sentvinsenta un Grenadīnām, Kamerūnas, Angolas, Vjetnamas, Etiopijas, Tanzānijas, Ganas, Nigērijas, Korejas, Meksikas, Ugandas, Austrālijas, Papua-Jaungvinejas, Kenijas, Brazīlijas, Horvātijas, Slovākijas un Ukrainas. Leona XIV homīlijas centrālais jautājums bija par to, kā priesteri var padarīt “klātesošu pasaulē” viņiem “uzticēto” “Kunga iemiesošanās, nāves un augšāmcelšanās noslēpumu” un kā “veicināt šo pestīšanas darbu”. “Svētās Mises sākumā dzirdētajā Pirmajā lasījumā pravietis Ezehiēls runā par Dievu kā par ganu, kas pārskata savu ganāmpulku, saskaitot katru savu avi: Viņš meklē pazudušās, ārstē ievainotās, atbalsta vājās un slimās (sal. Ez 34, 11-16). Tādējādi Viņš mums atgādina, ka šajā lielo un briesmīgo konfliktu laikā Kunga mīlestība, kurai mēs esam aicināti ļaut sevi apskaut un veidot, ir universāla, un ka Viņa acīs – un līdz ar to arī mūsu acīs – nav vietas nekāda veida šķelšanās un naidam”, sacīja pāvests. Viņš norādīja, ka Otrajā lasījumā (sal. Rom 5, 5-11) svētais Pāvils, aicina ļaut sevi pārveidot Svētajam Garam, kas mājo mūsos, un iet ikdienas atgriešanās ceļu. “Mūsu cerība balstās uz apziņu, ka Kungs mūs nepametīs: Viņš vienmēr ir ar mums”, uzvēra Romas bīskaps. “Tomēr mēs esam aicināti sadarboties ar Viņu, vispirms savas dzīves centrā nostādot Euharistiju, kas ir visas kristīgās dzīves avots un virsotne; tad auglīgi pieņemot sakramentus, it īpaši bieži saņemot sakramentālo grēksūdzi; un visbeidzot lūdzoties, meditējot Vārdu un praktizējot mīlestību, tādā veidā panākdami, lai mūsu sirds arvien vairāk līdzinātos žēlsirdīgā Tēva sirdij”. Komentējot iepriekš dzirdēto Evaņģēlija fragmentu (sal. Lk 15, 3-7), kurā runāts par Dieva prieku par ikviena grēcinieka atgriešanos, pāvests aicināja priesterus izdzīvot pastorālo mīlestību ar tik pat plašu sirdi, kāda ir Tēva sirds, un izkopt sevī vēlēšanos, lai ikviens cilvēks iepazītu Kristu un iegūtu mūžīgo dzīvību. “Tas ir aicinājums kļūt cieši vienotiem ar Jēzu”, viņš piebilda. Homīlijas turpinājumā Leons XIV pievērsa klātesošo uzmanību Baznīcas vienotībai, bet beigās īpaši uzrunāja tos, kuri šīs Mises laikā tika iesvētīti par priesteriem. “Mīliet Dievu un brāļus, esiet dāsni, dedzīgi Sakramentu svinēšanā, lūgšanā, īpaši adorācijā, un kalpošanā; esiet līdzās savam ganāmpulkam, veltiet savu laiku un enerģiju visiem, netaupot sevi, nevienu nešķirojot”, mudināja pāvests nākamos priesterus. “Un šajā sakarā atcerieties, ka Baznīcai savā tūkstošgadu ilgajā vēsturē ir bijušas – un joprojām ir – brīnišķīgas priesteriskā svētuma figūras”, sākot jau no tās pirmsākumiem. Svētais tēvs aicināja novērtēt šo bagātību un atgādināja, ka “mūsu pasaule pārāk bieži piedāvā apšaubāmus un nepamatotus panākumu un prestiža paraugus”. Viņš aicināja neļauties tiem sevi savaldzināt, bet drīzāk skatīties uz tiem, kuri mums atstājuši paliekošu piemēru, uz to cilvēku apustulāta augļiem, kuri kalpoja ar ticību un pašaizliedzību Kungam un saviem brāļiem. Noslēgumā pāvests mudināja visus uzticēt sevi Dievmātes mātišķajai aizbildniecībai. Viņa ir priesteru Māte un cerības Mātes. “Lai Viņa pavada un atbalsta mūsu soļus, lai katru dienu mēs varētu arvien vairāk pielīdzināt savu sirdi Kristus, augstā un mūžīgā Gana, Sirdij”, teica Leons XIV. Vaticannews.va |
