Pie jauniešiem, kas pēc sestdienas vakara vigīlijas nakšņoja turpat, laukumā, zem klajas debess, Leons XIV ieradās ar helikopteru plkst. 7.45, lai vadītu Euharistijas svinības un stiprinātu viņus ticībā. Iesākot homīliju, kas tika teikta itāļu, angļu un spāņu valodā, pāvests atgādināja, ka Euharistija ir sevis atdeves sakraments. Kungs atdod sevi par mums. Vigīlijas laikā jaunieši dzirdēja Evaņģēlija fragmentu par Emmausas mācekļiem, kuri baiļu un vilšanās brīdī piedzīvoja satikšanos ar Jēzu, kas izmainīja viņu dzīvi. Svētais tēvs norādīja, ka arī šīs dienas liturģijas lasījumi atklāj, ka satikšanās ar Augšāmcēlušo Kristu izmaina mūsu dzīvi, ilgas un domas. Kaut arī mēs esam trausli, mēs esam brīnumaini radīti. Kaut arī mēs esam kā zāle, kas no rīta zaļo, bet vakarā novīst (sal. Ps 90, 5-6), mēs esam radīti “dzīvei, kas nepārtraukti atjaunojas dāvanā, mīlestībā”. “Tāpēc mēs nemitīgi tiecamies pēc ‘vairāk’, ko neviena radīta realitāte nevar mums sniegt”, mūsos ir tik lielas slāpes, ka neviens šīs pasaules dzēriens nevar tās remdēt. Šajā kontekstā Leons XIV atgādināja svētā Augustīna intensīvo Dieva meklējumu pieredzi un pāvesta Franciska Pasaules Jauniešu dienu laikā Lisabonā teikto. Ikviens sastopas ar dzīves lielajiem jautājumiem, katrs piedzīvo slāpes, iekšēju nemieru, jūtas nepiepildīts, meklē jēgu savai nākotnei. Par to nav jāuztraucas. Mēs neesam slimi, mēs esam dzīvi – 2023. gadā teica Francisks. Leons XIV savā homīlijā turpināja: “Mūsu sirdī ir svarīgs jautājums, nepieciešamība pēc patiesības, ko nevaram ignorēt un kas liek mums jautāt: kas īsti ir laime? Kāda ir dzīves patiesā garša? Kas mūs atbrīvo no bezjēdzības, garlaicības un remdenības?” Pāvests atgādināja, ka iepriekšējo dienu laikā jaunieši piedzīvoja daudz skaistu lietu. Viņi satika savus vienaudžus no dažādām pasaules malām, piederīgus dažādām kultūrām, iepazina Romas pilsētu caur mākslu, mūziku, informātiku un sportu, un tad, Circo Massimo arēnā svinēja Gandarīšanas sakramentu, saņemot piedošanu no Dieva un lūdzot Viņa palīdzību, lai varētu dzīvot labāku dzīvi. “Tajā visā varat saskatīt svarīgu atbildi: mūsu eksistences pilnība nav atkarīga no tā, ko sakrājam, kā dzirdējām Evaņģēlijā, no tā, kas mums pieder (sal. Lk 12, 13-21)”, teica pāvests. “Tā drīzāk ir saistīta ar to, ko mēs ar prieku saņemam un ar ko dalāmies. Nepietiek pirkt, krāt, patērēt. Mums jāpaceļ acis, jāskatās uz augšu, uz to, ‘kas ir augšā’ (Kol 3, 2), lai saprastu, ka visām šīs pasaules realitātēm ir jēga tikai tādā mērā, kādā tās palīdz mums vienoties ar Dievu un brāļiem mīlestībā, veicinot mūsos maigumu, labestību, pazemību, lēnprātību, nesavtību, piedošanu un mieru – attieksmi, kāda ir Kristum”. Svētais tēvs piebilda, ka tādējādi mēs labāk varam saprast, ko nozīmē apustuļa Pāvila vārdi no Vēstules romiešiem par to, ka cerība nepieviļ, jo mūsu sirdīs ir ielieta Dieva mīlestība caur Svēto Garu, kas mums dots (sal. Rom 5, 5). “Mīļie jaunieši, mūsu cerība ir Jēzus. Tas ir Viņš, kā teica svētais Jānis Pāvils II, «kurš izraisa mūsos vēlēšanos darīt savā dzīvē kaut ko cēlu, lai uzlabotu sevi un sabiedrību, padarot to cilvēcīgāku un brālīgāku»”. Atgādinājis Jāņa Pāvila II teikto Pasaules Jauniešu dienu laikā, Tor Vergatā, 2000. gadā, Leons XIV homīlijas noslēgumā mudināja visus vienmēr turēties pie Kristus, būt vienotiem ar Viņu, palikt draudzībā ar Viņu, uzturot šo draudzību ar lūgšanu, adorāciju, Svēto Komūniju, biežu grēksūdzi, nesavtīgu tuvākmīlestību. “Lai kur jūs būtu”, viņš aicināja, “tiecieties pēc tā, kas ir cēls, pēc svētuma”. Pēc Svētās Mises pāvests atkārtoti uzsvēra, ka “Kungs Jēzus ir klātesošs mūsu vidū un mūsos”, pateicās Dievam un visiem Jaunatnes jubilejas dalībniekiem par šo nedēļu, atzina, ka šis laiks bija žēlastības straume Baznīcai un visai pasaulei, un vēlreiz pieminēja divas jaunietes, kas, šajās dienās esot Romā, aizgāja mūžībā. Leons XIV apliecināja garīgo tuvumu tiem jauniešiem pasaulē, kas cieš no citu cilvēku radītā ļaunuma, no kariem, Gazas un Ukrainas un citu zemju jauniešiem. “Mani jaunie brāļi un māsas”, viņš sacīja, “jūs esat zīme, ka citādāka pasaule ir iespējama: brālības un draudzības pasaule, kur konflikti tiek risināti nevis ar ieročiem, bet dialogu. Jā, ar Kristu tas ir iespējams! Ar Viņa mīlestību, Viņa piedošanu, Viņa Gara spēku. (…) Vienoti ar Jēzu, jūs būsiet cerības sēklas tur, kur dzīvojat. Cerības sēklas ar Kristu, kurš ir mūsu cerība”. Pāvests atgādināja, ka tagad jauniešu “cerības svētceļojums” turpināsies un aizvedīs uz Āziju. 2027. gadā no 3. līdz 8. augustam Seulā, Dienvidkorejā, notiks Pasaules Jauniešu dienas par tematu “Esiet droši! Es uzvarēju pasauli”. “Tieši cerība, kas mājo mūsu sirdīs, dod mums spēku sludināt Augšāmcēlušā Kristus uzvaru pār ļaunumu un nāvi; un jūs, jaunie cerības svētceļnieki, būsiet tā liecinieki līdz pat zemes robežām”, teica Leons XIV. “Tiksimies Seulā. Turpināsim kopā sapņot, kopā cerēt! Uzticēsim sevi Jaunavas Marijas mātišķajai aizbildniecībai”. Pēc šiem vārdiem sekoja lūgšana “Kunga eņģelis”. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media |
