Turpinot Jubilejas gada katehēžu ciklu par Jēzu Kristu – mūsu cerību, pāvests Leons XIV komentēja Marka evaņģēlija četrpadsmito nodaļu, kurā vēstīts par Jēzus Lieldienu maltītes sagatavošanu. Svētais tēvs teica: «Dārgie brāļi un māsas, turpināsim mūsu Jubilejas gada ceļojumu, lai atklātu Kristus vaigu, kurā mūsu cerība iegūst formu un saturu. Šodien pārdomāsim Jēzus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpumu. Vispirms pakavēsimies pie šķietami vienkārša vārda, kas ir viens no kristīgās dzīves aspektiem: sagatavot. Marka evaņģēlijā lasām, ka "pirmajā neraudzētās maizes dienā, kad upurēja Lieldienu jēru, mācekļi saka Jēzum: "Kur Tu vēlies, lai mēs ejam un sagatavojam Tev Lieldienu maltīti?"" (Mk 14,12). Lai gan tas ir praktisks jautājums, taču tajā jaušama iekšējā spriedze. Mācekļi nojauš, ka tūlīt notiks kaut kas svarīgs, bet viņi nezina detaļas. Jēzus atbilde šķiet enigmātiska, noslēpumaina: "Ejiet pilsētā, un jūs sastaps cilvēks, kas nes ūdens krūzi" (13). Detaļas kļūst simboliskas: cilvēks, kas nes krūzi – tipiski sievišķīgs žests tajā laikā –, sagatavota istaba augšstāvā, nezināms nama kungs. It kā viss jau būtu iepriekš nokārtots. Patiešām, tā tas arī ir. Evaņģēlija epizode mums atklāj, ka mīlestība nav nejaušības, bet apzinātas izvēles rezultāts. Tā nav vienkārša reakcija, bet lēmums, kam nepieciešama sagatavošanās. Jēzus pieņem savas ciešanas nevis nolemtības vadīts, bet no uzticības izvēlētam ceļam, kuru gāja brīvi un rūpīgi. Mūs mierina apziņa, ka Viņa dzīvības dāvana radās no dziļa nodoma, nevis pēkšņa impulsa. Šī "sagatavotā augšistaba" liecina, ka Dievs vienmēr iet mums pa priekšu. Vēl pirms mēs saprotam, ka mums vajadzīga uzņemšana, Kungs jau ir sagatavojis mums vietu, kur mēs varam sevi atpazīt un sajust, ka esam Viņa draugi. Šī vieta galu galā ir mūsu sirds - "istaba", kas var šķist tukša, bet tā tikai gaida, lai tiktu atpazīta, piepildīta un mīlēta. Lieldienas, kuras mācekļiem jāsagatavo, patiesībā jau ir sagatavotas Jēzus sirdī. Viņš ir tas, kurš visu ir pārdomājis, visu ir sagatavojis, visu ir izlēmis. Tomēr Viņš lūdz savus draugus, lai viņi paveiktu arī savu daļu. Tas māca kaut ko būtisku mūsu garīgajai dzīvei: žēlastība neierobežo mūsu brīvību, bet atmodina to. Dieva dāvana neatceļ mūsu atbildību, bet padara to auglīgu. Šodien, tāpat kā toreiz, jāsagatavo vakariņas. Runa nav tikai par liturģiju, bet gan par mūsu gatavību iesaistīties darbā, kas mūs pārspēj. Euharistija tiek svinēta ne tikai uz altāra, bet arī ikdienas dzīvē, kur visu mēs varam salikt kā pateicības upuri. Gatavoties svinēt pateicību nenozīmē darīt vairāk, bet gan atbrīvot vietu. Tas nozīmē atbrīvoties no tā, kas traucē, pazemināt savas prasības, pārtraukt lolot nereālas cerības. Patiesībā mēs pārāk bieži sajaucam gatavošanos ar ilūzijām. Ilūzijas novērš mūsu uzmanību, bet gatavošanās process mūs orientē. Ilūzijas meklē rezultātu, bet sagatavošanās padara tikšanos iespējamu. Patiesa mīlestība - atgādina Evaņģēlijs - tiek dota vēl pirms tās abpusējās saņemšanas. Šī dāvana nav balstīta uz to, ko tā saņem, bet gan uz to, ko tā vēlas piedāvāt. To Jēzus piedzīvoja ar saviem sekotājiem: kamēr viņi vēl nesaprata, kamēr viens grasījās Viņu nodot, bet otrs – noliegt, Viņš visiem sagatavoja kopības maltīti. Dārgie brāļi un māsas, arī mēs esam aicināti "sagatavot Kunga Lieldienas". Ne tikai liturģiskās, bet arī mūsu dzīves Lieldienas. Katrs labvēlības un nesavtīgas mīlestības žests, katra brīva rīcība un gatavība piedot, katra pacietīgi pieņemta piepūle ir veids, kā sagatavot vietu, kurā var mājot Dievs. Tad varam sev jautāt: kādas ir tās vietas manā dzīvē, kuras ir jāsakārto, lai varētu uzņemt Kungu? Ko man šodien nozīmē "sagatavošanās"? Varbūt tas nozīmē atteikties no pretenzijām, pārstāt gaidīt, kad otrs mainīsies, pašam spert pirmo soli. Varbūt tas nozīmē vairāk klausīties un vairāk mācīties uzticēties tam, kas jau ir sagatavots. Ja pieņemam aicinājumu sagatavot kopības vietu ar Dievu un vienam ar otru, tad mēs atklājam, ka mūs ieskauj zīmes, tikšanās un vārdi, kas mūs virza uz plašo un gatavo telpu, kur nemitīgi tiek svinēts bezgalīgās mīlestības noslēpums, kas mūs uztur un vienmēr mūs apsteidz. Lai Kungs palīdz mums būt pazemīgiem Viņa klātbūtnes sagatavotājiem. Un lai caur ikdienas labvēlības žestiem mūsos aug mierīgā paļāvība, kas ļauj mums visu uztvert ar brīvu un atvērtu sirdi. Jo tur, kur ir sagatavota mīlestība, tur dzīve patiesi var uzplaukt», - teica pāvests. Tikšanās noslēgumā Romas bīskaps apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. Viņš atgādināja, ka šodien Baznīca svin Kunga pārveidošanās svētkus. Lai Kunga mirdzošā seja ir cerības un mierinājuma avots, - uzrunājot jauniešus, slimniekus un jaunlaulātos, sacīja Svētais tēvs. Vaticannews.va |
