Šogad lūgšanas bija sarīkotas Seulas Jondonas prezbiteriāņu baznīcā. Šis gads ir īpašs ar to, ka aprit 80 gadi, kopš Koreja ir atbrīvojusies no japāņu kundzības un 75 gadi kopš Korejas kara sākuma. 1945. gada 15. augustā tika pasludināta nacionālā neatkarība un padzīts iebrucējs. Japāņu koloniālais režīms Korejas pussalā sākās 1910. gadā, to raksturoja bargas represijas un piespiedu asimilācija. Īpašus upurus nesa tā dēvētās “mierinājuma sievietes”. Tomēr, šajā laikā Korejas ziemeļus un dienvidus vienoja cerība par brīvu nāciju. Šīs jūtas korejiešos glabājas joprojām un attiecības ar Japānu tās sarežģī ne tikai agresīvi noskaņotajai Ziemeļkorejai, bet arī Dienvidkorejai. Savukārt, 75 gadi kopš kara sākuma Korejā, atsauc atmiņā pussalas sadalīšanos 2 daļās. 3 kara gadi, miljoniem mirušo un joprojām valdošais nemiers. Konflikts noslēdzās 1953. gadā ar pamiera parakstīšanu. Taču, kopš tā laika spriedze turpina apdraudēt reģionu un ģeopolitisko līdzsvaru visā pasaulē. Lūgšanu dienā par Korejas pussalas apvienošanos, Dienvidkorejas bīskapi ir izdevuši vēstījumu, kurā aicina dzīvot “kopējā namā” un “atbrīvoties no šķeltniecības, kas rada sāpes līdz pat šai dienai”. Korejas Bīskapu konference ir gatava atbalstīt apmaiņu ar ziemeļiem, kas būtu balstīta uz savstarpēju sadarbību. Izskan aicinājums lūgties, lai Dieva žēlastība izdziedē šķiršanās sāpes. “Pēc 35 ciešanu gadiem, kas tika pieredzēti japāņu koloniālā režīma laikā,” teikts vēstījumā, “mūsu nācija beidzot sasniedza brīvību, pateicoties Dievišķajai Apredzībai un Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Diemžēl, prieks par atbrīvošanos nebija ilgs un sadalīšana, kas sekoja pēc tam, turpina radīt sāpes līdz pat šai dienai”. Bīskapi norāda, ka Baznīca ir aicināta strādāt, lai “nākamajām paaudzēm nodrošinātu miera valstību”, tādu mieru, kas nerodas no “otra pakļaušanas ar ieročiem un ar militāro spēku neuzticības un naida gaisotnē”. Neatkarība un apziņa par miera nepieciešamību ir faktori, kurus izceļ Korejas kristīgās konfesijas, lai veicinātu atkalapvienošanos, kas vienmēr tiek definēta nevis kā opcija, bet gan mērķis. Daudz šajā ziņā ir darījusi Katoliskā Baznīca Dienvidkorejā. Sākot ar speciālās Bīskapu komisijas izveidošanu 1995. gadā, nemitīgiem palīdzības sūtījumiem uz Ziemeļkoreju, līdz Nacionālās Izlīgšanas Jubilejai Čunčonā 2000. gadā. Šī gada aprīlī Dienvidkorejas bīskapu delegācija devās svētceļojumā uz Kijodonas salu Ganghvas komūnā, kas atrodas uz robežas ar Ziemeļkoreju, lai lūgtos par mieru un izlīgšanu. Viņiem radās iespēja sarunāties ar pirmo izkaisīto ļaužu paaudzi. 2026. gadā apritēs 40 gadi, kopš Glionā, Šveicē, tika svinēta pirmā kopīgā Euharistija starp Ziemeļkorejas un Dienvdkorejas Baznīcu. Atšķirībā no ģeopolitiskajiem spēlētājiem, kuru interesēs ir dalīta Korejas pussala, vietējās Baznīcas uzstāj uz to, lai problēmu risinājums tiktu panākts caur izlīgšanu un apvienošanos. Vaticannews.va | 
