Uzrunā pāvests pauda prieku par iespēju tikties ar dažādu tautību māsām, kuras piedalās ģenerālkapitulā, ko nosauca par žēlastības brīdi, dāvanu Baznīcai un kongregācijai. Reliģisko institūtu kopsapulces notiek cerībai veltītajā Jubilejas gadā. Cerība, kā māca apustulis Pāvils, nekad nepieviļ. Tā tā ir pārbaudīta tikuma auglis un to iedvesmo Dieva mīlestība, kas izlieta mūsu sirdīs caur Svēto Garu (sal. Rm 5,5). "Šie vārdi labi raksturo to garīgo bagātību, ko jūs šodien šeit, šajā zālē, nesat: harizmātisko dāvanu, ko Gars reiz deva jūsu institūtu dibinātājiem, un kas turpina atjaunoties; jūs nesat tikumu, ar kuru tie, kas bija pirms jums, bieži vien caur smagiem pārbaudījumiem, pieņēma Dieva gribu. Tas jūs padara par cerības lieciniecēm: tās cerības, kas vēlas, lai mēs pastāvīgi tiektos pēc nākotnes labumiem, un kuras zīme un pravietojums jūs esat aicinātas būt (sal. Fil 3,13-14, Apustuliskā konstitūcija Lumen gentium, 44). "Jūsu kongregāciju izcelsme ir saistīta ar Dievam veltīto vīriešu un sieviešu dzīvēm, kuri drosmīgi atbildēja "jā" Viņa aicinājumam", - teica Svētais tēvs, pieminot Josepu Manjanetu, Mariju Enkarnaciju Kolominu, Mariju Andželiku Klaraku, Džuzepi Guarino, Karmelu Auteri, Terēzi Ferraru, Agostino di Montefeltro un citus. Svētais Gars viņiem deva īpašas dāvanas, kas kalpo kopējam labumam. Pāvests uzsvēra, ka visus vienoja vēlme dzīvot un nodot saviem brāļiem un māsām Svētās Nācaretes ģimenes vērtības. Ģimene ir lūgšanu pavards, mīlestības skola un svētuma paraugs, - sacīja Leons XIV. Svētais tēvs paskaidroja, ka viņa priekšgājējs Pāvils VI, apmeklējot Svēto Zemi, lūdzās Pasludināšanas bazilikā Nācaretē. Uzrunājot ticīgos viņš teica, ka, raugoties uz Jēzu, Mariju un Jāzepu, mēs varam arvien vairāk izprast ģimenes nozīmi, tās mīlestības kopību, vienkāršo un askētisko skaistumu, svēto un neaizskaramo raksturu, maigo pedagoģiju, dabisko un neaizstājamo lomu sabiedrībā (sk. uzruna Pasludināšanas bazilikā Nācaretē, 1964. gada 5. janvārī). Leons XIV norādīja, ka šodien ģimene ir jāatbalsta un jāiedrošina vairāk nekā jebkad agrāk: ar lūgšanu, piemēru un ātru sociālo rīcību. Māsu harizmātiskā liecība un darbs ir ļoti nozīmīgs. Pāvests aicināja pārdomāt, ko laika gaitā reliģiskie institūti ir paveikuši ģimeņu labā, un atjaunot savu apņemšanos, lai, kā teikts liturģijā, mūsu mājās varētu plaukt "tie paši Svētās Ģimenes tikumi un tā pati mīlestība" (sal. Romas Misāle, Mise par ģimeni). Turpiniet jums uzticēto misiju, "atbalstot ģimenes" un paliekot tuvu cilvēkiem, kuriem kalpojat, caur lūgšanu, uzklausīšanu, padoma un materiālās palīdzības sniegšanu, lai dažādās vidēs, kurās strādājat, izplatītu Nācaretes mājas atmosfēru. Vaticannews.va | 
