"Mūsu ticība ir autentiska tad, kad tā aptver visu mūsu dzīvi, kad tā kļūst par mūsu izvēles kritēriju," - teica pāvests Leons XIV. «Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu! Šodienas Evaņģēlija fragmentā (Lk 13,22-30) atrodam "šauro vārtu" tēlu, ko Jēzus izmanto, atbildot kādam, kurš Viņam jautā, vai tikai nedaudzi tiks izpestīti. Jēzus saka: "Pūlieties ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo daudzi, Es jums saku, gribēs ieiet, bet nevarēs" (24). No pirmā acu uzmetiena šis tēls mūsos rada zināmu neizpratni: ja Dievs ir mīlestības un žēlsirdības Tēvs, kurš vienmēr gaida ar atplestām rokām, lai mūs uzņemtu, kāpēc Jēzus saka, ka pestīšanas vārti ir šauri? Viņa vārdi galvenokārt ir paredzēti tam, lai satricinātu to cilvēku augstprātību, kuri domā, ka jau ir izpestīti, kuri praktizē reliģiju un tāpēc ir apmierināti paši ar sevi. Patiesībā viņi tā arī nebija sapratuši, ka ar reliģisku darbību veikšanu nepietiek, ja šīs darbības nepārveido sirdi. Kungs nevēlas pielūgsmi, kas ir atrauta no dzīves, un Viņam nepatīk upuri un lūgšanas, ja tās nevedina uz mīlestības pilnu dzīvi savu brāļu un māsu labā, kā arī taisnīguma praktizēšanu. Tāpēc, kad viņi parādās Kunga priekšā, lielīdamies, ka ir ēduši un dzēruši kopā ar Viņu un klausījušies Viņa mācību, tie dzirdēs atbildi: "Es nezinu, no kurienes jūs esat. Atkāpieties no Manis visi, kas darāt netaisnību!" (27). Brāļi un māsas, šodienas Evaņģēlija aicinājums ir skaists: kamēr mēs dažreiz tiesājam tos, kas ir tālu no ticības, Jēzus apstrīd pašu "ticīgo pārliecību". Būtībā Viņš mums saka, ka nepietiek tikai ar ticības apliecināšanu vārdos, ar ēšanu un dzeršanu kopā ar Viņu Euharistijas svinībās vai ar dziļu kristīgās mācības izpratni. Mūsu ticība ir autentiska tad, kad tā aptver visu mūsu dzīvi, kad tā kļūst par mūsu izvēles kritēriju, kad tā liek mums, sievietēm un vīriešiem, veltīties labajam un uzņemties riskus mīlestībā, tāpat kā Jēzus. Viņš neizvēlējās vieglo veiksmes un varas ceļu, bet, lai mūs glābtu, Viņš mūs mīlēja tik ļoti, ka izgāja cauri krusta "šaurajiem vārtiem". Viņš ir mūsu ticības mēraukla, Viņš ir vārti, caur kuriem mums jāiet, lai tiktu glābti (sal. Jņ 10,9), dzīvojot Viņa mīlestībā un ar savu dzīvi kļūstot par taisnīguma un miera cilvēkiem. Dažreiz tas nozīmē izdarīt grūtas un nepopulāras izvēles, cīnīties pret savu egoismu un upurēties citu labā, neatlaidīgi turpināt labo tur, kur šķiet, ka uzvar ļaunuma loģika, un tā tālāk. Bet, tiklīdz pārkāpsim šo slieksni, mēs atklāsim, ka dzīve mūsu priekšā atveras jaunā veidā, un no tā brīža mēs ieiesim Dieva plašajā sirdī un piedzīvosim mūžīgā mielasta prieku, ko Viņš mums ir sagatavojis. Lūgsim Vissvētāko Jaunavu Mariju, lai viņa mums palīdz drosmīgi iziet cauri Evaņģēlija "šaurajām durvīm", lai mēs ar prieku varētu atvērties Dieva Tēva mīlestības bezgalībai». Vaticannews.va | 
