Tas ir stāsts par cilvēku, kurš ticībā Kristum smēla spēkus palikt tuvu cilvēkiem, kuriem viņš kalpoja, īpaši ciešanu laikā. Eduards Profitlihs dzimis Birresdorfā, Vācijas dienvidos. 23 gadu vecumā iestājies Jēzus Sadraudzības ordenī Hērenbergā, Holandē, laikā, kad jezuīti tika padzīti no Otrā reiha teritorijas. Neskatoties uz jaunā jezuīta vēlmi būt par misionāru Krievijā, pāvests Pijs XI 1931. gada 11. maijā iecēla viņu par Igaunijas apustulisko administratoru. Eduarda Profitliha pašaizliedzīgais kalpojums, sirds atvērtība un dialogs ar citu kristīgo konfesiju pārstāvjiem palīdzēja veidot ciešas attiecības gan ar Igaunijas inteliģences, gan vienkāršās tautas pārstāvjiem. 1935. gadā Profitlihs ieguva Igaunijas pilsonību, bet 1936. gadā tika iecelts par Tallinas arhibīskapu. Viņš nolēma neatkāpties no amata padomju iebrukuma laikā 1940. gada jūnijā, neskatoties uz to, ka viņam bija iespēja bēgt. Ar 1941. gada 8. februāri datētajā vēstulē ģimenei nākamais svētīgais paziņoja, ka ziedo brīvību un savu dzīvību Kristum. Reliģiskās vajāšanas nesaudzēja arī Tallinas arhibīskapu. 1941. gada jūnijā padomju vara viņu arestēja un nosūtīja uz Kirovu, pilsētu Krievijā, aptuveni 950 km attālumā no Maskavas, kur viņam piesprieda nāvessodu. Arhibīskaps nomira 1942. gada 22. februārī Kirovas cietumā vēl pirms sprieduma izpildes. "Par arhibīskapa nelokāmo ticību varam uzzināt no pratināšanas ierakstiem, kurām viņš tika pakļauts apcietinājuma laikā. Eduarda Profitliha svētums neizpaudās tikai viņa mocekļa nāves brīdi 1942. gadā: nāve bija pēdējais šīs zemes dzīves akts, kas veltīts katoļu Baznīcas un igauņu tautas labā," - tā jezuīta tēlu aģentūrai Fides komentēja Tallinas diecēzes pārstāve Marge-Marija Pāsa. Viņa ir Eduarda Profitliha beatifikācijas procesa postulatore. "Ir ļoti svarīgi aplūkot arhibīskapa atstāto mantojumu krietni pirms viņa nāves. Viņš aicināja visus krāt garīgo, nevis materiālo bagātību, koncentrējoties uz to, kas ir paliekošs un svarīgs. Viņš nepārtraukti atgādināja par Dieva klātbūtni pasaulē, neskatoties uz grūtībām un ciešanām, viņš saprata, ka Dievs tuvojas katram no mums kā pavadonis ikdienas dzīves ceļojumā, ne tikai ārkārtas notikumos," teica Marge-Marija Pāsa. Pētījumus par arhibīskapa Profitliha dzīvi bagātināja viņa radinieku atstātās liecības, no kuriem daži piedalīsies beatifikācijas svinībās. "Tikšanās ar Profitliha ģimeni man bija brīnišķīga pieredze, kas ļāva izprast viņa personību," turpina postulatore, "un tas ir būtiski beatifikācijas procesā. Es apmeklēju viņa dzimto pilsētu un citas vietas Vācijā, īpaši Trīri un Leimersdorfu, kur cilvēki glabā viņa piemiņu." Eduards Profitlihs mazo igauņu katoļu kopienu iepazīstināja ar dažām lūgšanu tradīcijām, ko bija apguvis Vācijā un Polijā. "Lūgšana bija viņa dzīvesveids, viņš lūdzās ne tikai baznīcā, bet arī mājās un darbos, atrodot laiku, lai palīdzētu ikvienam, neatkarīgi no viņa ticības vai sociālā stāvokļa," uzsver arhibīskapa Profitliha beatifikācijas postulatore. "Nākamais svētīgais, sekojot pāvesta ieteikumiem un paliekot uzticīgs sev un Dievam, nolēma dalīties tik daudzu igauņu kopīgajā liktenī. Viņš palika Igaunijā kopā ar tautu un Baznīcu, ko tik ļoti mīlēja, un, lai gan viņam bija iespēja doties uz Vāciju, viņš palika uzticīgs savai misijai līdz galam. Tas viņam atnesa mocekļa nāvi cietumā", - norāda profesore Marge-Marija Pāsa. Eduarda Profitliha beatifikācijas svinību pasākumi norisinās Tallinā no 4. līdz 7. septembrim. Igaunijā ir aptuveni 8000 katoļu, jeb 0,58% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vaticannews.va
Foto: Grāmata par Tallinas arhibīskapu Eduardu Profitlihu | 
