Šāds aizliegums atturētu no žestiem, kas veicina cerību un solidaritāti pasaulē, kuru jau tā ir “satricinājušas” tik daudzas krīzes — ekonomiskās, sociālās un vides, sacīja arhibīskaps. “Savā būtībā aizliegt publisku lūgšanu būtu gandrīz tas pats, kas aizliegt pašu domāšanu,” viņš rakstīja vēstulē, kas 2. septembrī ievietota arhidiecēzes mājaslapā un publicēta Monreālas laikrakstā La Presse. Lepīns sacīja, ka Kvebekas premjerministra Fransuā Lego priekšlikums aizliegt lūgšanas publiskās vietās ir krasā pretrunā ar Kanādas Tiesību un brīvību hartu, Kvebekas Cilvēktiesību un brīvību hartu, kā arī Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. “Vai mēs varam atļauties liegt žestus, kas veicina cerību un solidaritāti?” viņš jautāja. Arhibīskaps nosauca priekšlikumu par neīstenojamu un diskriminējošu, piebilstot, ka tas “apdraudētu Kvebekā dziļi iesakņojušās tradīcijas”, piemēram, Krustaceļu, Pūpolsvētdienas procesijas un Kristus Miesas svētkus. Viņš piebilda, ka pāvesta Franciska grēku nožēlas svētceļojums uz Kanādu 2022. gadā, kura ietvaros viņš apmeklēja arī Kvebekas pilsētu, iespējams, būtu aizliegts saskaņā ar šādu likumu. Kvebekas katoļu bīskapi arī ir pauduši savu nostāju, norādot, ka šāds aizliegums pārkāptu cilvēku konstitucionālās tiesības. Bīskaps Martins Lalibertē, Kvebekas katoļu bīskapu asamblejas prezidents, sacīja, ka ir bijis “pārsteigts” par premjerministra Lego priekšlikumu aizliegt lūgšanas parkos un uz pilsētas ielām, brīdinot, ka tas ietekmēs plašu aktivitāšu klāstu, ko praktizē daudzu ticību cilvēki. Nesenā atklātā vēstulē Kvebekas bīskapi norādīja, ka aizliegums galvenokārt skartu reliģiskās minoritātes, kuras daži uztver kā draudu Kvebekas identitātei, tas nebūtu izpildāms un ir pretrunā gan Kanādas, gan Kvebekas hartās noteiktajām tiesībām. Lego partija Koalīcija par Kvebekas nākotni pirmo reizi aicināja uz šādu aizliegumu pagājušā gada beigās un nekavējoties izpelnījās nosodījumu no daudziem, tostarp Kvebekas bīskapiem. Tajā laikā Lalibertē vēstulē valdībai rakstīja: “Lūgšana nav bīstama.” Kvebekas valdība ir publiski paziņojusi par plāniem ieviest likumdošanu, kas aizliegtu publiskas lūgšanas pēc 2024. gadā notikušās masveida islāma lūgšanu pulcēšanās viļņa, kas bija saistīts ar palestīniešu atbalstītāju protestiem provincē, tostarp iknedēļas pulcēšanās laukumā pie Notrdamas bazilikas Monreālas vecpilsētā. Attēli un video, kuros redzami musulmaņi, kas lūdzas Monreālā pie bazilikas (attēlā), šovasar ir nonāca ziņu virsrakstos. 28. augustā Kvebekas sekulārisma ministrs Žans Fransuā Robēržs paziņoja, ka valdība rudenī iesniegs likumprojektu, kas aizliegs ielu lūgšanas, lai gan tā nav paziņojusi, vai tā izmantos Hartas neatkāpšanās klauzulu, lai pasargātu likumprojektu no konstitucionāliem izaicinājumiem. Arī Kanādas Konstitūcijas fonds stingri iebilda pret šo priekšlikumu. "Šis likumprojekts ir uzbrukums konstitucionāli aizsargātajām tiesībām uz reliģijas brīvību," sacīja tiesvedības direktore Kristīne Van Geina. "Mēs to uzskatām par pārspīlējumu, kas ietekmēs reliģiskās kopienas visā Kvebekā un ir pelnījis rūpīgu pārbaudi. Sekulārisms neprasa naidīgumu pret ticīgajiem, bet tieši to šis likumprojekts sevī ietver." Van Geina sacīja, ka ir saprotams, ka valdība vēlas novērst protestus un lūgšanas, kas bloķē ielas, “taču visu publisko lūgšanu aizliegšana Kvebekā pārkāpj tās pašas brīvības, kas Kanādu padara labāku par teokrātiju. Valdībai vajadzētu ieviest spēkā esošos likumus un sodīt tos, kas bloķē satiksmi un pārkāpj trokšņa noteikumus; neuzbrukt visiem ticīgajiem.” Arī Kanādas Pilsoņu brīvību asociācija (CCLA) nosodīja priekšlikumu kā “skaidru reliģijas, vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības pārkāpumu”. Catholicnewsagency.com
Foto: Diego Delso, delso.photo, CC BY-SA | 
