Būdams pāvests, kas cenšas “veidot tiltus”, Leons XIV nosoda “briesmīgo” situāciju Gazā un atgādina, ka neviens pret to nedrīkst izturēties vienaldzīgi. Viņš apliecina, ka nevēlas iejaukties savas dzimtenes, ASV, politikā, bet arī “nebaidās” ar prezidentu Trampu apspriest neatliekamās tēmas. Attiecībā uz Ķīnu viņš paziņo, ka turpinās Svētā Krēsla un savu priekšteču politiku, un, sekojot Franciska piemēram, cer turpināt sieviešu iecelšanu vadošajos amatos, vienlaikus atkārtojot, ka nav nodoma mainīt Baznīcas mācību par sieviešu ordināciju. Tas pats attiecas uz LGBT+ cilvēkiem: “visu, visu, visu” pieņemšana, bet “Baznīcas mācība paliks nemainīga”. Runājot par seksuālajiem noziegumiem, Leons XIV aicina izrādīt maksimālu cieņu upuriem, un vienlaikus atgādina, ka dažkārt ir bijušas arī nepatiesas apsūdzības. Attiecībā uz finanšu krīzi, viņš aicina turpināt izstrādāt plānus. Jautājumus un atbildes par Baznīcai un pasaulei aktuālām tēmām atrodamam intervijā – pirmajā intervijā, ko pāvests Leons XIV sniedza katoļu portāla Crux žurnālistei Elīzei Annai Allenai. 14. septembrī, Roberta Prevosta dzimšanas dienā, tika publiskoti daži izvilkumi no sarunas, kas publicēta biogrāfiskajā grāmatā León XIV: ciudadano del mundo, misionero del siglo XXI (Leons XIV: pasaules pilsonis, 21. gadsimta misionārs). Tā iznāca 18. septembrī spāņu valodā Penguin Perú izdevniecībā. Gazas drāma Viens no pirmajiem intervijas jautājumiem attiecas uz situāciju Gazā. “Lai gan ASV ir izdarījusi zināmu spiedienu” uz Izraēlu un prezidents Tramps nāca klajā ar dažiem paziņojumiem, “skaidras atbildes, kas ļautu mazināt iedzīvotāju ciešanas, tā arī nav”, uzsver pāvests Leons XIV. “Tas ir ļoti satraucoši”, ņemot vērā apstākļus, kādos atrodas daudzi cilvēki, īpaši bērni, kuri cieš no “īsta bada”. Turpmāk “viņiem būs nepieciešama nopietna medicīniskā un humānā palīdzība”. Pāvests pauž cerību, ka cilvēki nekļūs “nejūtīgi” pret to, kas notiek Gazas joslā: “Ir briesmīgi redzēt šos attēlus televīzijā... tik lielas sāpes ir nepanesamas”. Attiecībā uz vārda “genocīds” lietošanu, kas “arvien biežāk tiek izmantots” saistībā ar Gazas traģēdiju, pāvests uzsver, ka “Svētais Krēsls uzskata, ka šobrīd nekādu oficiālu ziņojumu šai jautājumā sniegt nav iespējams”. “Tam, kas varētu būt genocīds, ir ļoti tehniska definīcija. Taču arvien vairāk cilvēku izvirza šo jautājumu, tostarp divas cilvēktiesību organizācijas Izraēlā, kas ir izdevušas šādu paziņojumu”. Attiecības ar Ķīnu Ģeopolitikas jomā Leons XIV pievēršas citam globālajam dalībniekam – Ķīnai. Viņš apgalvo, ka turpinās “politiku, ko Svētais Krēsls īstenoja jau līdz šim vairāku gadu garumā”, nepretendējot uz to, ka viņš būtu “gudrāks vai pieredzējušāks” par saviem priekštečiem. Jau ilgu laiku viņš uztur “ar ķīniešiem pastāvīgu dialogu” un cenšas “iegūt skaidrāku izpratni par to, kā Baznīca var turpināt savu misiju, respektējot gan kultūru, gan politiskās problēmas”, kā arī “nozīmīgo” katoļticīgo grupu, kas “daudzus gadus ir piedzīvojusi sava veida apspiešanu vai grūtības brīvi praktizēt savu ticību, neieņemot nekādu nostāju”. “Tā ir ļoti smaga situācija,” atzīst Romas bīskaps. ASV politika Raugoties kopumā, pirmais no ASV nākušais pāvests neuzskata, ka viņa izcelsme kā tāda varētu būtiski ietekmēt globālos procesus. Tomēr viņš cer, ka tā ietekmēs attiecības ar ASV bīskapiem, ar kuriem iepriekšējā pontifikāta laikā pastāvēja dažas domstarpības: “Tas, ka es esmu amerikānis, cita starpā nozīmē, ka cilvēki nevar teikt, kā tas bija ar Francisku, ka ‘viņš nesaprot Amerikas Savienotās Valstis, vienkārši neredz, kas notiek’”. Leons XIV to skaidri pasaka: “Man nav nekāda nodoma iejaukties partiju politikā”. Runājot par attiecībām ar Trampu viņš apgalvo, “ka būtu daudz piemērotāk, ja Amerikas Savienoto Valstu Baznīcas vadība iesaistītos ar viņu sadarbībā”. Protams, ja būtu konkrēti jautājumi, “man nebūtu nekādu problēmu to darīt”. Starp tiem ir cilvēka cieņas un migrantu jautājums; pēdējais pāvestam rada bažas. Šajā sakarā viņš atsaucas uz vēstuli, ko pāvests Francisks nosūtīja visiem ASV bīskapiem, kurā lūdza uzņemt tos, kas ierodas valstī, meklējot labāku dzīvi. Leons XIV uzskata, ka šis ir “nozīmīgs” žests, un saka, ka ir “ļoti priecīgs redzēt, kā Amerikas bīskapi ir uztvēruši šo ideju”. “Amerikas Savienotās Valstis,” viņš piebilst, “ir spēcīgs spēlētājs pasaules arēnā, mums tas jāatzīst, un dažkārt lēmumi tiek pieņemti, balstoties vairāk uz ekonomiku nekā uz cilvēka cieņu”. Pāvests piemin arī Trampa nesenos izteikumus par to, ka viņš neplāno ar viņu tikties, bet ka “viņa brālis ir labs puisis”. Runa ir par Prevosta vecāko brāli Luī, kurš tika pieņemts Ovālajā kabinetā dažas dienas pēc konklāva. “Viens no maniem brāļiem ar viņu tikās, un viņš bija ļoti atklāts par saviem politiskajiem uzskatiem,” apstiprina pāvests Leons XIV. Par Luī viņš runā arī citā intervijas fragmentā, kur, aprakstot attiecības ar ģimenes locekļiem (ne tikai ar vecāko, bet arī otro brāli Džonu), piebilst: “Mēs joprojām esam ļoti tuvi, kaut arī viens no mums politiski ir ļoti tālu”. Ļaunprātīgas izmantošanas krīze Baznīcā Liela daļa sarunas ir veltīta seksuālo noziegumu “krīzei” Baznīcā. Pāvests norāda, ka tā ir krīze, kas vēl nav atrisināta, un aicina izturēties ar “lielu cieņu” pret upuriem, no kuriem daudzi nes vardarbības radītās rētas visu savu dzīvi. Leons XIV min statistiku, saskaņā ar kuru, “vairāk nekā 90 % cilvēku, kuri iesniedz sūdzības, ir patiesi upuri”. Tas nozīmē, ka viņi neko neizdomā. Tomēr ir zināmi arī “nepatiesu apsūdzību gadījumi”, un dažu priesteri “dzīve ir iznīcināta”. Apsūdzība “neatceļ nevainīguma prezumpciju”, atgādina pāvests Leons XIV. Tātad “arī priesteri ir jāaizsargā jeb arī apsūdzētais ir jāaizsargā, viņa tiesības ir jāievēro”. Taču pat šī fakta pateikšana vien upuriem rada vēl lielākas ciešanas. Jebkurā gadījumā, pāvests paskaidro, ka “seksuālās vardarbības jautājums nevar kļūt par Baznīcas galveno uzmanības objektu”. “Lielākā daļa Baznīcas cilvēku – priesteri, bīskapi un reliģisko ordeņu locekļi – nekad nevienu nav izmantojuši. Tāpēc mēs nevaram pieļaut, ka visa Baznīca koncentrējas tikai uz šo jautājumu”. Lgbt+ cilvēku pieņemšana Intervijā tiek skarts arī Lgbt+ jautājums. Pāvests norāda, ka nevēlas veicināt polarizāciju Baznīcā. Viņš runā par Fiducia Supplicans, uzsverot, ka būtībā šī dokumenta vēstījums ir skaidrs: “Mēs varam svētīt visus, bet mums nevajadzētu meklēt veidu, kā ritualizēt kādu svētību”. Leons XIV piekrīt Franciskam par visu cilvēku pieņemšanu. “Visi ir aicināti”, ne kādas “īpašas identitātes” dēļ, bet tāpēc, ka visi ir Dieva bērni. Tas tomēr nenozīmē doktrīnas maiņu. Tas nenozīmē, ka tas, ko Baznīca māca par seksualitāti, par laulību, kādreiz mainīsies – viņš apgalvo. Proti, “par ģimeni, ko veido vīrietis un sieviete”, kuri ir “svētīti laulības sakramentā”. Sieviešu loma Pāvests norāda, ka nemainīsies arī mācība par sieviešu ordināciju. Viņš saka, ka “turpinās Franciska iesākto praksi, ieceļot sievietes dažādos vadošos amatos” Baznīcā. “Pretrunīgs” jautājums ir par tā saucamajām diakonēm, kas tika izvirzīts pēdējās Sinodes laikā. “Pašlaik es neplānoju mainīt Baznīcas mācību par šo jautājumu”, viņš norāda. Svētā Krēsla ekonomiskā situācija Nostāja par Svētā Krēsla finanšu situāciju ir kļuvusi “atvērtāka”. Pāvesta pieeja ir pragmatiska. “Es sāku gūt skaidrību”, viņš saka. Viņš uzskaita virkni konkrētu jautājumu: 2024. gada bilance, pensiju fonds, Covid krīze, kas skāra Vatikāna muzejus, kas ir “viens no nozīmīgākajiem Vatikāna ienākumu avotiem”. “Mums jāizvairās no tādām nepareizajām izvēlēm, kādas tika izdarītas pēdējos gados”, apgalvo pāvests, kā piemēru minot gadījumu ar Londonas īpašumu, par kuru norit tiesas process un kas ir piesaistījis “lielu publicitāti”: “Cik daudz miljonu tika pazaudēti!”. Pāvests runā par “nozīmīgiem soļiem”, kas sperti Franciska pontifikāta laikā, lai nodrošinātu kontroli un līdzsvaru. Tomēr jāuzmanās, lai “neatslābinātos un neteiktu, ka krīze ir beigusies”. “Es domāju, ka mums jāturpina strādāt, bet es par to neuztraucos un domāju, ka ir svarīgi sniegt citādu vēstījumu”. Mise latīņu valodā Pāvests pievēršas arī Tridentas Mises jautājumam. Tas ir vairāk nekā jautājums, tā ir “problēma”, jo daži ir izmantojuši liturģiju kā “politisku instrumentu”. Tas ir “ļoti nepatīkams” fakts – viņš saka. Drīz radīsies iespēja “sēsties pie viena galda ar cilvēkiem, kuri atbalsta Tridentas rituālu”, un varbūt problēma varēs tikt atrisināta “ar sinodalitāti”. Viltus ziņas un mākslīgais intelekts Leons XIV pievēršas arī viltus ziņu tēmai, kas ir “destruktīvas”, un apstājas pie mākslīgā intelekta, kurā investē “ārkārtīgi bagāti cilvēki”, pilnībā ignorējot “cilvēka vērtību”. “Baznīcai ir jāiesaistās”, jo pastāv nopietns risks, ka “digitālā pasaule iet savu ceļu” un mēs visi kļūstam par “bandiniekiem”. Šajā sakarā viņš pastāsta kādu jocīgu atgadījumu par cilvēku, kurš lūdza atļauju radīt “mākslīgu” pāvestu, lai ikviens interesents varētu nokļūt pie viņa personīgā audiencē. “Es teicu: ‘Es to neatļaušu’. Ja ir kāds, kurš nedrīkstētu tikt attēlots ar avatāru, es teiktu, ka pāvests ir pirmajā vietā”, saka Leons XIV. Pāvesta loma pasaulē Runājot par to, kā Leons XIV redz savu lomu, viņš norāda, ka “nejūt vajadzību to sarežģīt”: “Mans uzdevums ir sludināt Labo Vēsti, sludināt Evaņģēliju. Es domāju, ka Evaņģēlijs atbild uz daudziem no šiem jautājumiem, balstoties uz apziņu, ka mēs esam Dieva, Radītāja, dēli un meitas, Dieva, kas sūtīja savu Dēlu, kas iemiesojās starp mums un atklāja mums cilvēka dzīves vērtību, paturot savā redzeslokā mūžīgo dzīvi.” Ja mēs pazaudējam no sava redzesloka mērķi, pazaudējam arī virzienu un nezinām, kurp doties – viņš piebilst. Vaticannews.va |
