Svētceļnieki ieradušies no vairāk nekā 50 pasaules valstīm, tostarp no Libānas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Mjanmas, Papua-Jaungvinejas, Volisas un Futunas, Guamas, Čīles, Argentīnas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Spānijas, Itālijas un Polijas. Kongress tika atklāts ar Svēto Misi Viļņas Katedrāles laukumā plkst. 12.30, pēc kuras plkst. 14.00 sekoja Euharistiskā procesija pa Viļņas vecpilsētas ielām. Procesija cauri Lietuvas ievainotajai pagātnei Savā homīlijā arhibīskaps Gintars Grušas svētceļniekiem skaidroja, ka procesijas maršruts tika apzināti izvēlēts tā, lai tas vestu gar vietām, kas atspoguļo gan Baznīcas Lietuvā ciešanas, gan tās izturību. „Ejot cauri pilsētai, mēs apstāsimies lūgšanai pie vietām, kas atgādina par pilsētas brūcēm un vienlaikus liecina par dziedināšanu,” viņš sacīja. Viņš pieminēja Svētā Kazimira baznīcu, kuru padomju vara bija pārveidojusi par ateisma muzeju, kā arī Aušras Vārtus – Marijas svētvietu, kuru komunistiskās varas iestādes bija iecerējušas nojaukt. Arhibīskaps uzsvēra to pastāvēšanu kā Dieva žēlsirdības un ticības izturības apliecinājumu, neskatoties uz gadu desmitiem ilgajiem padomju mēģinājumiem to apspiest. Atklāšanas Misē piedalījās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, apustuliskais nuncijs arhibīskaps Georgs Gensveins, Maltas ordeņa lielmestrs Fra Džons Timotijs Danlaps, Evaņģelizācijas dikasterija pro-prefekts, arhibīskaps Rino Fizikella un kardināls Sigits Tamkevičs. Viņiem pievienojās Lietuvas vēstniece pie Svētā Krēsla Sigita Maslauskaite-Mažiļiene, Lietuvas bīskapi un kaimiņvalstu diplomāti. Pāvests Leons XIV uzrunā svētceļniekus Vēlāk vakarā, plkst. 18.00, kongress oficiāli tika atklāts Pestītāja kalnā pie Jēzus Sirds baznīcas un bijušā Vizitācijas klostera, kas abi cieta padomju vajāšanu laikā. Šī vieta atrodas tikai dažu soļu attālumā no bijušā klostera, kur svētā Faustīna saņēma daudzas savas vīzijas un kur mākslinieks Eugēniušs Kazimirovskis uzgleznoja pirmo dievišķās žēlsirdības attēlu. Pāvests Leons XIV kongresa dalībniekus uzrunāja videovēstījumā, uzsverot dievišķās žēlsirdības aktualitāti pasaulē, ko raksturo kari, vardarbība un pieaugošas bažas par nākotni. „Vardarbības virpulī, kas saindē attiecības un iznīcina dzīvības, Dieva žēlsirdība lūdz, lai mēs tai atvērtu savas sirdis un ļautu darboties tās apbrīnojamajam atjaunojošajam spēkam,” sacīja Svētais tēvs. Pāvests arī aicināja ticīgos pieņemt Dieva žēlsirdību kā personiskās atjaunotnes spēku, kas caur mīlestību un piedošanu spēj pārveidot cilvēku dzīvi. „Mieru, pēc kura mēs tik ļoti ilgojamies, nav iespējams sasniegt bez žēlsirdības,” viņš uzsvēra. Noslēgumā pāvests mudināja svētceļniekus apvienot paļāvību uz Dieva bezgalīgo žēlsirdību ar apņemšanos veidot līdzjūtīgāku un viesmīlīgāku sabiedrību, sākot ar savām ģimenēm. Veidojot žēlsirdības pilsētu Uzrunājot klātesošos atklāšanas ceremonijā, Nausēda sacīja, ka kongresa vēstījums ir īpaši nozīmīgs laikā, kad pasaulē pieaug nenoteiktība, konflikti un satraukums par nākotni. Viņš raksturoja šo tikšanos Viļņā kā cerības un garīgas atjaunotnes avotu, paužot pārliecību, ka žēlsirdības vēsts sniegsies daudz tālāk par Lietuvas robežām un iedvesmos cilvēkus, kuri meklē mieru nemierīgajos laikos. Savukārt Maltas ordeņa lielmestrs runāja par Viļņā tapušā pirmā Žēlsirdīgā Jēzus attēla paliekošo nozīmi, raksturojot to kā nepārtrauktu aicinājumu ticīgajiem nest dievišķās žēlsirdības vēsti mūsdienu pasaulei. Arī arhibīskaps Grušas uzsvēra, ka kongresa tēma "Veidot žēlsirdības pilsētu" ir nevis simbolisks sauklis, bet praktisks izaicinājums. Viņš norādīja, ka patiesi žēlsirdīga sabiedrība tiek veidota caur piedošanu, solidaritāti ar neaizsargātajiem, rūpēm par ciešanu skartajiem un apņemšanos apvienot patiesību ar mīlestību. Kristieši ir aicināti būt cerības liecinieki sabiedriskajā dzīvē. Atklāšanas ceremonija noslēdzās ar tradicionālās lietuviešu mūzikas un deju priekšnesumiem, izceļot uzņemošās valsts kultūras mantojumu. Kongress turpināsies visas nedēļas garumā un noslēgsies 12. jūnijā. Tā programmā paredzētas darbnīcas, liecības, lūgšanu tikšanās un citi pasākumi, kuros tiks aplūkota dievišķās žēlsirdības loma mūsdienu pasaulē. Ewtnnews.com | 
