Atklājot saietu, Starptautiskās Eksorcistu asociācijas viceprezidents un konferences moderators priesteris Frančesko Bamonte nolasīja pāvesta Leona XIV apsveikumu. Tas adresēts pasākuma organizatoriem, referentiem un visiem dalībniekiem. Svētais tēvs izsaka atzinību priesteriem, kuri veltījuši sevi “delikātajam un ārkārtīgi nepieciešamajam eksorcista kalpojumam”, un mudina viņus “izdzīvot to gan kā atbrīvošanas, gan iepriecinājuma kalpojumu, pavadot ticīgos, kurus ir patiešām apsēdis ļaunais, ar lūgšanām un Kristus efektīvās klātbūtnes piesaukšanu, lai caur eksorcismu Kungs piešķirtu uzvaru pār sātanu”. Starptautiskās Eksorcistu asociācijas priekšsēdētājs un Brno (Čehijas Republika) diecēzes eksorcists priesteris Karels Orlita savā ievada uzrunā atgādināja par Baznīcas kopienas skaistumu, kuras ietvarā eksorcists veic savu kalpošanu, kas ir cieši iesakņota Evaņģēlijā un par kuru asociācijas locekļi konferences laikā apspriedās un dalījās pieredzē. Šis kalpojums ir konkrēta Baznīcas mīlestības zīme pret brāļiem, kuri cieš. Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas dikastērija vicesekretārs bīskaps Aurelio Garsia Masiass runāja par izmainīto eksorcismu Rituālu, sātana ārkārtējās darbības veidiem, eksorcista uzdevumu un kļūdu labojumiem rituālā. Šī paša dikastērija prefekts kardināls Artūrs Rohs arī izcēla to, cik svarīga ir Baznīcas līdzgaitniecība tiem ticīgajiem, kuri cieš no sātana valgiem. Viņi piedalās paša Kristus ciešanās. Pirms deviņiem gadiem aizgāja mūžībā Starptautiskās Eksorcistu asociācijas galvenais dibinātājs un priekšsēdētājs priesteris Gabriels Amorts. Viņu savā uzrunā pieminēja amerikāņu eksorcists priesteris Džons Šada, kurš ir arī psihologs un psihoterapeits. Priesteris Šada, tāpat kā savā laikā ievērojamais eksorcists Amorts, runāja par izšķirtspējas nozīmi, lai saprastu, vai cilvēks cieš no sātana vai psihiskiem traucējumiem, un izvēlētos atbilstošu tālāko rīcību. Eksoricistam savā kalpojumā ir ļoti svarīgi sadarboties ar psihologiem un psihoterapeitiem. Ticībai ir jāspēj integrēt novērtēšanas instrumentus, ko piedāvā mūsdienu zinātne. Priesteris Gabriels Amorts mācīja, ka šaubu gadījumā, tas ir, kad parādās simptomi, kas vedinātu domāt, ka cilvēku apsēdis ļaunais, vispirms vajadzētu griezties pie psihoterapeita. Kad cilvēkam ir slikti, vispirms vajadzētu domāt, ka iemesls ir dabisks, izņemot ļoti “acīmredzamus” gadījumus, kā piemēram, izteiktu sacelšanos pret visu, kas ir svēts. Savā grāmatā Mēs tiksim tiesāti pēc mīlestības (Saremo giudicati dall’amore) viņš stāsta kādu atgadījumu no savas pieredzes: “Pie manis ieradās kādas ļoti reliģiskas un ticību praktizējošas ģimenes tēvs, jo kādu dienu viņa 18 gadus vecais dēls atgriezās mājās un, visiem par pārsteigumu, sāka lādēties un iznīcināt visas svētbildes. Jaunietis vairs nespēja pat ienākt dievnamā un, kad pirms maltītēm visi kopā lūdzās, viņš pārtrauca lūgšanu ar nedzirdētu verbālu agresiju. Visi kļuva mēmi tik lielo izmaiņu priekšā.” Priesteris Amorts paskaidro, ka pretestība pret to, kas ir svēts, ir viena no visskaidrākajām zīmēm, ka darīšana ir ar ļauno, un šajā gadījumā ārsta iepriekšējs slēdziens, lai sāktu dziedināšanu, nav nepieciešams. Jau minētās tikšanās laikā, kas iepriekšējās dienās notika Sakrofano pilsētiņā, vienu rītu Euharistijas svinības vadīja Vatikāna valsts sekretārs kardināls Pjetro Parolins. Viņš savā homīlijā eksorcistiem atgādināja, ka kalpot Baznīcā nozīmē saņemt dāvanu, kas jāglabā un jāatjauno pazemībā. Tādēļ priesteris-eksorcists darbojas ar šo dāvanu, kas pieder Kristum. Vaticannews.va | 
