Muzeju veido Papaian Studios sadarbībā ar Orindžas diecēzi un Othonia Inc., starptautisku speciālistu komandu, kas veltīta Turīnas līķauta noslēpuma izpētei un popularizēšanai. 90 minūšu ilgā pieredze iepazīstina apmeklētājus ar Jēzus Kristus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos, īpašu uzmanību veltot Turīnas līķautam, ko daudzi uzskata par Kristus apbedīšanas drānu. Iedvesmojoties no modernajām tehnoloģijām, kas izmantotas “Van Gogh Exhibition: The Immersive Experience” un “Immersive King Tut”, muzejs piedāvā 360 grādu projekcijas telpu kinoteātri, līķauta kopijas, interaktīvus kioskus, dabiskā lieluma ķermeni un dažādus mākslas darbus. Džeisons Pīrsons no FiveHive Studios, kas piedāvā mākslīgā intelekta specefektus un animācijas pakalpojumus, ir katoļu konvertīts, kurš sadarbojās ar Othonia, līķautu speciālistu komandu, lai izstrādātu muzeju. Viņš ir arī strādājis pie Mela Gibsona 2004. gada filma “Kristus ciešanas”. Pīrsons jau sen interesējas par līķautu un ir brīvprātīgais gids Turīnas līķauta centrā Dienvidkalifornijā, kas atrodas Santjago atpūtas centrā, arī Orindžas diecēzē. “Izmantojot Van Goga vai Tuta izstāžu tehnoloģijas, mēs darām to, kas iepriekš nav bijis iespējams,” Pīrsons sacīja. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir Jēzus, kas staigā pa ūdens virsu vai pa Jeruzalemes ielām, vai kapenē Augšāmcelšanās brīdī, mēs izmantojam skaņu un projekcijas, lai apmeklētājs justos tā, it kā atgrieztos pagātnē un pats piedzīvotu šos notikumus.” Pīrsons uzsver, ka muzejs ir paredzēts ikvienam, arī tiem, kam nav reliģiskas pieredzes. Muzejs atrodas universitātes pilsētiņas Ričarda H. Pikapa kultūras centra otrajā stāvā, un tajā ir trīs kinozāles. Izmantojot telpisko skaņu un attēlus, tostarp uz grīdas, pirmajā telpā apmeklētājs tiek iepazīstināts ar Jēzus Kristus personu, parādot 12 stāstus no viņa dzīves, taču katrs no tiem ir izvēlēts, lai parādītu Kristus saistību ar pārdabisko (piemēram, Apskaidrošanās notikums). Nākamajā telpā apmeklētājs tiek iepazīstināts ar pašu līķautu, tostarp pierādījumiem par tā autentiskumu un to, ko tas mums stāsta par Kristus ciešanām. Trešā telpa ir veltīta Augšāmcelšanās stāstam, liekot skatītājam pārdomāt svarīgu jautājumu: Kas, jūsuprāt, ir cilvēks uz līķauta? Trešā zāle ved uz muzeja zonu, kurā ir apskatāmas Kristus ciešanu priekšmetu reprodukcijas, tostarp flagellum (pātaga), ērkšķu un naglu vainags, kā arī reprodukcija par to, kā Kristus kaps varēja izskatīties. Citas ekspozīcijas ietver mākslīgā intelekta prezentāciju par Sekondo Piju (1855–1941), kurš 1898. gadā, fotografējot līķautu, atklāja, ka tā attēla negatīvs sniedz daudz skaidrāku cilvēka portretu ar sejas detaļām, kas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas. Vēl viena ekspozīcija seko Kristus ikonogrāfijas vēsturei, parādot, cik precīzi daudzi ikonu attēli atbilst līķauta portretam. Savukārt vienā citā tiek salīdzināts Oviedo Sudarium jeb sejas audums, kas sedza Kristus seju pēc Viņa nāves, ar attēlu uz līķauta. Pīrsons cer, ka šis muzejs kļūs par paraugu citiem līķautam veltītiem muzejiem dažādos ASV reģionos. Interese par to izrādīta pat tik attālās vietās kā Kualalumpurā, Malaizijā. Daļa muzeja ir veltīta līķauta zinātniskajai izpētei, un divi kioski ļauj apmeklētājiem uzdot jautājumus digitālajam tēvam Robertam Spiceram, kurš pēdējo 20 gadu laikā intensīvi pētījis līķautu. Spicers, kura birojs atrodas Kristus katedrālē, atzina, ka ir ļoti apmierināts ar muzeja atklāšanu: “Pedagoģiskā pieeja ir pareiza, viss ir saskaņā ar Bībeli, un vizuālie attēli, kā man stāstīja, ir iespaidīgi.” (Pēdējos gados Spicers ir zaudējis redzi.) Viņš turpina: “Mēs priecājamies par ikvienu apmeklētāju, bet īpaši ceram, ka daudzi jaunieši nāks un iepazīs līķautu, un caur to – dziļāk iepazīs Jēzu Kristu.” Othonia vadības komandas pārstāve Nora Krīča, kas palīdzēja veidot muzeja saturu, skaidro: “Mēs vēlamies, lai cilvēki nāk ar atvērtu prātu, pēta un uzdod jautājumus. Mēs vēlamies, lai viņi jautā: ‘Kas ir cilvēks uz līķauta?’” Īpaša muzeja mērķauditorija ir jaunā paaudze, sacīja Krīča, “daudzi no viņiem nav uzauguši ar zināšanām par Jēzu. Tādēļ vispirms cenšamies iepazīstināt ar Jēzu, lai viņiem rastos interese par Viņa apbedīšanas līķautu.” Pīrsons piekrīt un min gadījumu, kad divas jaunietes, apmeklējot Līķauta centru, sākušas raudāt, jautājot: “Kāpēc mums neviens par Viņu nav stāstījis?” Tomēr, lai gan līķauts ir svarīgs, jo atklāj Kristus ciešanas, Krīča uzsver, ka mums nepieciešama Baznīca un Svētie Raksti, lai saprastu, kāpēc Viņš cieta. Orindžas palīgbīskaps Timotijs Freijers, kurš būtiski palīdzēja muzeja izveidē, atzina, ka viņa mīļākais eksponāts ir ērkšķu vainaga reprodukcija, kas – pretēji lielākajai daļai māksliniecisko attēlojumu – patiesībā bijusi kā ķivere vai cepure. Viņš piebilst: “Esmu ļoti pārsteigts par visu izstādi. Tā ir ļoti iesaistoša, un, manuprāt, būs nozīmīgs līdzeklis, lai palīdzētu apmeklētājiem labāk iepazīt Kristu.” Plašāka informācija pieejama vietnē theshroudexperience.com. *izmantojot paplašinātās realitātes tehnoloģiju, lietotājam rada iespaidu, ka viņš ir pilnībā ieskauts un iesaistīts simulētajā vidē. Catholicnewsagency.com
Foto: Everett Johnson, Diocese of Orange 
Foto: K.Toole, Diocese of Orange
| 
