Savā uzrunā pāvests vairākkārt izmantoja tilta simbolu. Tilts pār Dardaneļu jūras šaurumu vieno Āziju un Eiropu, Austrumus un Rietumus. Taču, kā atzīmēja viesis, vispirms jau tas vieno pašu Turciju, tās daļas un tādējādi “no iekšienes kalpo par jūtīguma krustcelēm”. Ja tās tiktu padarītas vienveidīgas, daudz kas būtu zaudēts. “Sabiedrība ir dzīva, ja tā ir daudzveidīga,” uzsvēra Leons XIV. Viņš apliecināja, ka Turcijas vienotībā pozitīvu ieguldījumu vēlas dot arī kristieši. Viņi ir un jūtas daļa no turku identitātes, kuru tik atzinīgi ir novērtējis svētais Jānis XXIII. Kalpojot par Stambulas latīņu rita vikariāta administratoru, kā arī par Turcijas un Grieķijas apustulisko delegātu no 1935. līdz 1945. gadam, viņš dedzīgi rūpējās, lai katoļi, tajā skaitā latīņu un Austrumu ritiem piederīgie, neizslēgtu sevi no jaunās Republikas veidošanas. “Atklājoties, Dievs nodibināja tiltu starp debesīm un zemi. Viņš to darīja, lai izmainītos mūsu sirds, kļūstot līdzīga Viņa sirdij,” teica pāvests. “Tas ir grandiozs tilts, kas gandrīz vai izaicina fizikas likumus. Tāda ir mīlestība, kurai, līdzās intīmajai un privātjai dimensijai, piemīt arī redzamā un publiskā dimensija,” sacīja Svētais tēvs. Uzrunājot Turcijas valsts amatpersonas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un diplomātus, Leons XIV uzsvēra: “Taisnība un mīlestība met izaicinājumu spēka likumam un uzdrošinās prasīt, lai iejūtība un solidaritāte tiktu uzskatīti par attīstības kritērijiem. Tādēļ, sabiedrībā, kāda ir turku sabiedrība, kur reliģijai piemīt redzama loma, ir būtiski godāt visu Dieva bērnu cieņu un brīvību – vīriešu un sieviešu, savu tautiešu un ārzemnieku, nabadzīgo un bagāto. Mēs visi esam Dieva bērni un tam ir personīgas, sociālas un politiskas sekas. Tas, kuram ir Dieva gribai paklausīga sirds, vienmēr veicinās kopējo labumu un visu cilvēku respektu. Šodien tas ir liels izaicinājums, kuram ir jāpārveido vietējā politika un starptautiskās attiecības, jo īpaši tehnoloģiskās evolūcijas priekšā, kas, pretējā gadījumā, varētu pastiprināt netaisnības tā vietā, lai tās novērstu.” Svarīgu vietu pāvests savā uzrunā ierādīja ģimenei. Viņš atgādināja, ka ģimene ir pirmā sabiedriskās dzīves šūniņa, kurā iemācīties, ka bez otra nav “es”. Vēl vairāk, nekā citās zemēs, turku kultūrā ģimene saglabā lielu nozīmi un netrūkst iniciatīvu, kas atbalsta tās centrālo lomu. Tās iekšienē nobriest būtiska attieksme pret pilsonisko sadzīvi un kopējā labuma izjūta. “Protams,” atzīmēja Leons XIV, “katra ģimene var aizvērties arī sevī, kultivēt ienaidu, vai neļaut kādam no saviem locekļiem izpausties, līdz pat viņa talantu ierobežošanai. Tomēr, ne jau individuālistiska kultūra, ne jau laulības un auglības panicināšana, ir tās, no kurām cilvēki var smelties lielākas dzīves un laimes iespējas.” Šim “patēriņa ekonomikas apmānam, kurā vientulība kļūst par biznesu”, pāvests aicināja atbildēt ar kultūru, kas prot novērtēt tuvākmīlestību un saiknes. Liela uzmanība Svētā tēva uzrunā bija arī sievietei un tās lomai, sieviešu aktīvai dalībai profesionālajā, kultūras un politiskajā dzīvē, viņu ieguldījumam sabiedriskās dzīves uzplaukumā. Vēl viens nozīmīgs aspekts, ko izskatīja Leons XIV, ir dialogs. Viņš teica, ka šodien vairāk nekā jebkad agrāk, ir nepieciešami dialoga veicinātāji. “Piedzīvojam spēcīgas konfliktualitātes posmu globalā līmenī, kurā pārsvaru gūst ekonomiskās un militārās varas stratēģijas, vairojot to, ko pāvests Francisks sauca par “fragmentāro trešo pasaules karu”. Nekādā gadījumā nedrīkst padoties šādai novirzei,” sauca Leons XIV. Viņš apliecināja, ka Svētais Krēsls, izmantojot savu vienīgo spēku, proti, garīgo un morālo spēku, vēlas sadarboties ar visām nācijām, kuru sirdij ir tuva katra cilvēka integrāla attīstība. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media |
