Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/Par un ap kristietību/Saruna ar neticīgo.
 
NeticīgaisToms
pievienojies: 23.09.2009
Komentāri: 1
Saruna ar neticīgo.
23.09.2009 13:05
Man, ejot pa šauro kristīgās ticības ceļu ir nācies uzklausīt dažādus oponējošus jautājumus no neticīgu cilvēku puses.Parasti tie ir tikai ziņkārīgi, bet bieži vien arī bezkaunīgi, provocējoši, aizvainojoši. Tādā situācijā rodas jautājums - kā pastāvēt savā ticībā, kā pretoties kārdinājumam atbildēt uz apvainojumu ar apvainojumu, kā pārliecināt līdzcilvēku kļūt ticīgam.Seit nu es gribētu padalīties savā pieredzē, jo droši vien ne jau man vienīgajam mēdz būt tādi pārbaudījumi.Varbut kādam ir kāds padoms, ieteikums priekš manis, varbūt kādam noder mana pieredze.
             Vēl ir man pašam interesējošs jautājums - kādā  veidā un kādā mērā mēs drīkstam aizstāvēt savu kristīgo pārliecību, lai nesagrēkotu pret  Dievu, un vēl - kam ir dotas tiesības sludināt kristīgo ticību un kam - ne.
   Tālāk es gribētu ilustrēt ar piemēriem dažas šādas situācijas
  •  ar  nevainīga  bērna naivumu  uzdots  jautājums :  kāds  tev  labums  no  šīs  ticības, baznīcas, lūgšanām...
  •   darba kolēģis savā ateista pārliecībā apgalvo: Dievu neviens nekad nav redzējis, jo viņa vispār nav...
  •     mana dārgā sievasmāte nepalaiž garām izdevību manā klātbūtnē nozākāt kādu mācītāju (neatkarīgi no konfesijas)...
  •     kā rīkoties ja mam tuvs cilvēks izmanto savas niecīgās fragmentārās zināšanas kristīgos jautājumos, nevis, lai iepazītu tuvāk, bet gan lai oponētu, apmētātu ar dubļiem utt.
janisl
pievienojies: 07.05.2006
Komentāri: 155
Re: Saruna ar neticīgo.
23.09.2009 23:35
Minēšu kādu piemēru: Reiz, kad kādu laiku man bija jāārstējas slimnīcā, divi mani palātas biedri mēģināja izprovocēt mani teikdami, ka es esot farizejs. Sākumā nereazģēju, bet vēlāk, kādā vakarā pateicu: "Kungi, jūs nekļūdījāties : es esmu farizejs!  Tāpat kā visi pārējie!" Līdz ar to provocēšana beidzās.  
Batseba
pievienojies: 04.11.2005
Komentāri: 516
Re: Saruna ar neticīgo.
24.09.2009 09:15
Ir tāds stāstiņš. Kāds cilvēks vakarā, pirms aizmigšanas, sāk domāt, vai Dievs ir vai nav. Protams, ka ir, viņš domā. Jo tik daudz cilvēku ir par Viņa esamību pārliecināti. Un arī daba, Visums nevarēja rasties nejauši. Bet, no otras puses, neviens taču Dievu nav redzējis... Un tā viņš mokās ar domām un nevar aizmigt. Pēkšni atskan klusa balss: "Nav Manis, nav. Guli mierīgs!"
ARM
pievienojies: 29.05.2007
Komentāri: 185
Re: Saruna ar neticīgo.
24.09.2009 15:39
Nav vērts nopūlēties spītīgu skeptiķi pārliecināt par savas ticības patiesumu. Par Dieva neredzamību es parasti šādos brīžos atgādinu par radioviļņiem. Mēs tos neredzam, taču ticam to esamībai. Var runāt par pasaules krāšņumu un sakārtotību, kas pati par sevi liek aizdomāties par Radītāja eksistenci.

Cilvēki, kuri vārdos ir skeptiķi, bieži vien dziļākajā būtībā tic Dieva eksistencei, vienīgi viņu dzīve nav kristīga. Tāpēc viņi, nevēlēdamies mainīt paradumus, mēģina rast sev attaisnojumu. Tā ir sava veida neveiksmīga apoloģētika, tikai pretējā virzienā.

Bieži vien šādam cilvēkam jādod iespēja pašam mainīties. Strīdēšanās viņu tikai vairāk nocietina.
stiina
pievienojies: 25.12.2004
Komentāri: 1
Re: Saruna ar neticīgo.
20.11.2009 00:33
Nebūšu oriģināla un teikšu, ka atbilde ļoti atkarīga no situācijas.
Galvenais, manuprāt, ir neiesaistīties strīdā un runāt tikai tik, cik ir spēka saglabāt mieru un labvēlīgu attieksmi pret sarunbiedru. Man šādos gadījumos ļoti palīdz atcerēšanās, cik Kristus pret mani ir labs un pacietīgs.

Īstenībā tādos reālos strīdos es neiesaistos praktiski nekad. Ja cilvēks apgalvo, ka nav pierādījumu Dieva esamībai, pastāstu, ka esmu tādus atradusi, citādi taču neticētu. Bet nestāstu par tiem, kamēr man nelūdz.
Ja apzināti provocē, stāstot ko sliktu par mācītājiem vai kristiešiem - vai nu neliekos zinis vai pretī pastāstu kādu pozitīvu lietu, vislabāk, ja to ir darījis tas pats aprunātais cilvēks vai kāds viņam ļoti līdzīgs. Tipa, ja jau runājam par mācītājiem, tad man arī ir, ko teikt.
Vispār, šķiet, ar nepamatoti negatīvu attieksmi ir visgrūtāk. Jo īstenībā parasti tas liecina par to, ka cilvēkam kas sāp. Tad es mēģinu parasti vai nu uzmanīgi izjautāt un saprast, vai arī vienkārši draudzīgi pāriet uz citu tēmu.
Nezinu, vai tā ir labi darīt, bet nu es pagaidām labākus veidus neesmu atradusi...
Sin?NOT!
pievienojies: 27.11.2009
Komentāri: 1
Re: Saruna ar neticīgo.
27.11.2009 21:41
Iedomajies, ka ir dzivot kopa ar neticigiem? Man ir virs, bet vins netic, pie tam visu laiku man par to atgadina..Dazreiz asaru nepietiek..Bet tomer milu..Un nezinu ko darit..Meginaju vinam visu paskaidrot, pat kopa gajam uz baznicu..Neka nesanaca :( Tapat ar masu, ar vinu vispar nav jegas runat, vina ir sataniste :(
Alberts
pievienojies: 07.07.2009
Komentāri: 42
Re: Saruna ar neticīgo.
29.11.2009 03:42
ko dariit?Nemitiigi luugties par visu un visiem,iipashi par saviem tuvaakajiem,un ja veel miilat tad arii ticiet tam ko luudzat!Kungs ir apsolijis viss ko miilestiibaa luugsiet dabuusiet!Vinja vaardi un darbi nezudiis!Vinjsh pats katru dienu gaaja kalnaa luugties,sarunaaties ar teevu!!!
bebris
pievienojies: 26.06.2007
Komentāri: 79
Re: Saruna ar neticīgo.
29.11.2009 17:21
Mana pieredzes rāda, ka neticīgos visvairāk ieļauno liekulība.

2. Pāvila vēstures korintiešiem 8. nodaļā lasām:

13 jo nevar prasīt, lai citu atvieglošana jūs novestu grūtībās; bet lai notiktu izlīdzināšana:
14 jūsu pārpalikums tagad lai nāk par labu viņu trūkumam, un arī viņu pārpalikums lai nāktu jums par labu, lai tā notiktu izlīdzināšana, kā ir rakstīts:
15 kam bija daudz, netapa bagāts; kam bija maz, netapa nabags.

Arī pāvesta enciklikās, t. sk. arī Caritas in Veritate daudzās vietās varam lasīt, ka nepietiek tikai ar aklu žēlsirdību, kas nereti tikai saglabā pašreizējo stāvokli ar visām tā negācijām. Pāvests daudzās enciklikas vietās runā, ka kristīgie tikumi - solidaritāte un subsidiaritāte ir arī institucionāli jānodormē. Tas nozīmē, ka valstij ir jāatbalsta pilnīga nodarbinātība, lai katrs cilvēks var sgalbāt savu cieņu un autonomiju un strādāt cilvēka cieņai atbilstošu darbu (mūsdienās, kad ir automātizācijas iespējas - robotika attīstas milzu soļiem - runa ir nevis par kādām zinātniskām problēmā, kas stātos pretim automātikas plašai izmantošanai, vienīgās būtiskās problēmas ir - kā komercializēt uin ieviest lietošanā jau esošās tehnoloģijas - šī piezīme pilnībā atspēko argumentu, ka uz pasaules esot arī 'melnie darbi' un kādam tie vienmēr spaidu kārtā būs jādara - mūsdienās tas vairs nav spēkā), tāpāt jāveic pārmaiņas, pēc Pāvesta aicinājuma, lai attīstītās valstis netraucē nabadzīģajām valstīm nodarboties ar lauksaimniecību (citādi sanāk absurds - bagātās valstis ar subsidēto pārtiku iznīcina nabadzīgo valstu ekonomiku un kā vienīgo risinājumu piedāvā labdarību, kas, protams - neko neatrisina). Utt. Resp. - ne tikai lūgšana, bet arī aktīva rīcība sabiedrībā ir kristieša pienākums. Sabiedrība tomēr darbojas arī pēc vairāk vai mazāk racionāliem likumiem un būtu neprāts gaidīt, lai notiek brīnumi. Ja ticīgie apzinātos šo savu pienākumu un rīkotos, viņi varētu izvairīties no liekulības un panākt mieru patiesībā.
 
 Saraksts/Par un ap kristietību/Saruna ar neticīgo.