Uzsākot savu runu, Benedikts XVI pieminēja Jāni Pāvilu II un viņa svētdienas tikšanās ar ticīgajiem. “No svētdienas uz svētdienu - vienmēr ievērojot šo laiku, kas pārtapa par brīnišķīgu ieražu - Jānis Pāvils II gāja līdzi Baznīcas un pasaules vēsturei vairāk nekā 25 gadus, bet mēs joprojām jūtam, ka viņš mums ir tik tuvs, kā nekad agrāk” – teica Pāvests, kurš arī pateicas visiem par palīdzību, sniegto pirmajās pontifikāta dienās, kā arī par sūtītajiem apsveikumiem no visas pasaules. Īpašu sveicienu Pāvests veltīja pareizticīgajiem, kuri tagad svin Lieldienas. Viņš izteica vēlmi, lai šie svētki būtu iespēja saprast, ka Kristus aicina visus pārliecināti sekot ceļā uz pilnīgu vienotību. Pāvests atgādināja, ka maija mēneša pirmā diena ir veltīta sv. Jāzepam - Strādniekam. “Kā jūs zināt, man arī ir vārds Jāzeps” – viņš piebilda, un daudz savas runas laikā veltīja darba ļaudīm. “Es novēlu, lai nekad netrūktu darba, īpaši jauniem cilvēkiem un lai darba apstākļi arvien vairāk atbilstu cilvēka personas cieņai” – viņš pasvītroja. Pāvests pasveicināja sv. Pētera laukumā sapulcinātos itāļu darba ļaužu kristīgās kustības (ACLI) darbiniekus, kas dibināta pirms 60 gadiem un tiem novēlēja, lai viņi turpinātu stiprināt kristīgo brālību darba vietās un sabiedriskajā dzīvē. “Solidaritāte, taisnīgums un miers ir balsti, uz kuriem tiek būvēta cilvēces vienotība” – teica Benedikts XVI. | 
