Savu liecību sniedza Ugandas, Paragvajas, Kubas, Itālijas, Francijas, Indijas un citu valstu bīskapi. Viņi runāja par ticību un ar to saistītām problēmām. Neraugoties uz grūtībām un domstarpībām, pasaule priecājās par dzīvo maizi, kas stiprina cilvēku miesu un dvēseli. Tur, kur ticība ir vāja, cilvēks sāk meklēt citus dievekļus. Benektīniešu abats Pantaloni uzsvēra, ka kristietības ‘proprium’ ir miesas augšāmcelšanās, ko sludina Euharistija. Svinēt Euharistiju nozīmē sludināt un darīt dzīvu augšāmcelšanās Evaņģēliju. Ja cilvēkiem tas netiek piedāvāts, zūd interese par Euharistiju.
Holandiešu bīskaps Burgstedens skaidroja, ka cilvēku aktīva piedalīšanās Svētajā Misē nav atkarīga tikai no liturģiskās celebrācijas skaistuma. Atklāt un pieņemt Euharistijas noslēpumu palīdzēs labi sagatavota katehēze. Ir nepieciešams ar cieņu svinēt Euharistiju. Tas tiek pieprasīts gan no priesteriem, gan ticīgās tautas. Ne mazāk svarīgi ir ievērot, tā saukto, euharistisko gavēni. Portugāliešu bīskaps Kleto runāja par valstī pastāvošo problēmu. Priesteru trūkuma dēļ aizvien biežāk liturģiju vada diakoni un pat laji. Tas viss rada nopietnas bažas. Sinodes laikā vairāki referenti runāja arī par sektu straujo izplatīšanos, to negatīvo ietekmi uz kristiešu formāciju, un svētdienas kā Kunga dienas svinēšanas nozīmi. RadioVaticana.org | 
