Zīlēšanas prakse balstās uz pārliecību, ka: - cilvēka nākotne ir jau iepriekš sīki noteikta un saplānota,
- pastāv tādas noslēpumainu zināšanu tehnikas (okultas tehnikas), ar kurām var izzināt nākotni un pakļaut to.
Visizplatītāko zīlēšanas tehniku piemēri: - kāršu likšana jeb nākotnes zīlēšana pēc kārtīm,
- astroloģija jeb nākotnes notikumu pareģošana, vadoties pēc zvaigžņu stāvokļa,
- hiromantija jeb lasīšana pēc plaukstas līnijām,
- spiritisms jeb mirušo garu izsaukšana ar mērķi iegūt informāciju.
Lietot jebkuru no zīlēšanas praksēm ir klajš pārkāpums pret pirmo Dieva bausli. Kāpēc? Zīlēšanas prakse pieņem, ka cilvēka dzīve nav pakļauta Dieva Apredzībai, bet bezpersoniskiem un noslēpumainiem spēkiem (vispārēji naidīgiem vai vismaz nelabvēlīgiem cilvēkam). Zīlēšanas izmantošana noved pie tā, ka pavājinās un beigās tiek arī pārrautas personiskās saites ar Dievu, kas balstītas uz paklausību, uzticību un paļāvību. Persona, ko paverdzinājusi vēlme izzināt nākotni un kas nododas zīlēšanas praksēm, padara sevi nespējīgu lūgties un dzīvot sakramentālo dzīvi, un tādējādi tā pakāpeniski pakļaujas dēmoniskas izcelsmes spēku ietekmēm. Zīlējot tiek atmests patiesais un vienīgais Dievs, jeb tiek pārkāpts Dekaloga pirmais bauslis. Svētie Raksti stingri brīdina par šo grēku: Negriezieties pie garu izsaucējiem, netaujājiet zīlniekus; nemeklējiet tos… Es esmu Kungs, jūsu Dievs (Lev 19,31). Un kas griezīsies pie zīlniekiem un garu izsaucējiem, lai ar tiem kopā ielaistos netiklībā, to Es uzlūkošu ar dusmīgu vaigu un viņu iznīcināšu no viņa tautas vidus… Jo Es esmu Kungs, jūsu Dievs (Lev 20,6-7). Burvestības, lai arī kādā formā tās parādītos, pieder pie darbiem, kas izslēdz no Dieva Valstības mantojuma (Gal 5,20). Zīlēšana ir radikāla krāpšana, kas atkāpjas no teoloģiskās pamatpatiesības, ka nākotni zina vienīgi Dievs. Šķietamā šī noslēpuma izzagšana no Dieva ir pilnīga ilūzija. Pat sātans (pieņēmis, ka viņš darbojas ar sava instrumenta palīdzību, par kādu var būt zīlnieks – medijs) nezina nākotni, jo tā tikai rodas cilvēka labprātīgā sadarbībā ar Dievu. Sātans, teicami izdarīdams secinājumus, balstoties uz cilvēkiem apslēptiem dabas mehānismiem, var vienīgi sacerēt iespējamo nākotnes notikumu scenāriju, kuram tomēr nepavisam nav jāpiepildās. Fakts, ka vienīgi Dievs zina nākotni, nekādi neierobežo cilvēka spēju veidot savu dzīvi (pirmām kārtām tajā, kas vissvarīgākais, un proti, savas atpestīšanas jautājumā). Pravietojumi, kas nāk no Dieva (jeb zināšanas attiecībā par nākotni, ko Dievs paziņojis cilvēkam), atšķiras no zīlēšanas ar to, ka tie nekad iepriekš nenolemj nākotni, bet brīdina par grēku vai atteikšanās atgriezties traģiskajām sekām (piemēram, Jona zivs vēderā). Tātad pravietojums ir ar nosacījumu (tā piepildīšanās ir atkarīga no paša cilvēka nostājas), turpretī zīlnieku pareģojumi attiecas uz notikumiem, kas ir šķietami negrozāmi un neatkarīgi no cilvēka brīvās rīcības. Zīlēšana radikāli pārvelk svītru kristieša attīstības un svētuma ceļam. Popularizējot determinismu (nākotne tikusi iepriekš saplānota) un fatālismu (nav iespējas atbrīvoties no noliktās notikumu gaitas), tā padara nesvarīgu labā vai ļaunā izvēli. Atklāsmes mācība par pēdējām lietām (debesis, elle, šķīstītava) šeit tiek pilnībā atmesta. Bez garīgiem traucējumiem (apsēstību ieskaitot) pakļaušanās zīlnieku pareģojumiem noved pie bailēm, bezpalīdzības, aplenkuma un izmisuma sajūtas, un tālākā secībā – pie smagām psihiskām slimībām. Dieva atklāsme, kas tiek izteikta caur Bībeli un Baznīcas nemaldīgo mācību, paša cilvēka labā stingri aizliedz pielietot jebkuru no zīlēšanas formām. Kad kristietis izmanto horoskopus vai zīlnieku, gaišreģu, magu un tml. pakalpojumus, viņš nonāk konfliktā ar pirmo un vissvarīgāko Dieva bausli. Tādējādi viņš pakļauj sevi apslēptu ļaunā gara spēku darbības briesmām, kuru mērķis ir saraut cilvēka saites ar Dievu un novest līdz garīgai nāvei. Ikdienas līdzeklis pret kārdinājumu izzināt nākotni ir lūgšana un sakramentālā dzīve, kas ved pie arvien dziļākas uzticēšanās Dieva Apredzībai. No poļu valodas tulkoja Gunta Ķupe
Informatīvais izdevums Nāc, Nr.28 | 
