Pēc Jāņa Pāvila II nāves māsas no šīs kopienas, kurā dzīvo izdziedinātā māsa, sāka lūgties par slimās dziedināšanu, lūdzot mirušā pāvesta aizbildniecību. Tieši divus mēnešus pēc Svētā Tēva nāves, 2005. gada 2. jūnijā slimības simptomi pēkšņi izzuda. Ārsti nespēja izskaidrot notikušo no zinātnes viedokļa. Māsa pēc slimības simptomu izzušanas ir atsākusi darbu slimnīcas jaundzimušo nodaļā. To paziņoja pāvesta beatifikācijas procesa postulators (virzītājs) priesteris Slavomirs Oders. 2005. gada beigās viņš bija aizbraucis uz Franciju, lai satiktos ar izdziedināto māsu, viņas kopienas vadītāju un ārstu, kurš viņu ārstēja. Postulators konstatēja, ka māsa jūtas brīnišķīgi un tai pildot savus pienākumus, nav manāmi ne mazākie slimības simptomi. Viņš apstiprināja neoficiālu informāciju, ka marta vidū vienā no Francijas diecēzēm sāks darbu īpašs tribunāls, kurš izmeklēs šo brīnumu, kas tiek saistīts ar Jāņa Pāvila II aizbildniecību. Pr. Oders atklāja, ka par šo gadījumu, kas izvēlēts beatifikācijas procesam, viņš pats uzzināja no vēstules. Vēstuli atsūtīja kopienas vadītāja, kurā dzīvo māsa. Dziedināšanas gadījums ticis aprakstīts ļoti vienkārši, atturīgi, kautrīgi, bez liekām emocijām – teica pr. Oders. Viņš pastāstīja, ka: „Šīs vēstules tonis, atturība vārdos, faktu izklāsts, nemēģinot tos vērtēt, tas viss radīja iespaidu, ka par šo gadījumu ir vērts izrādīt nopietnāku interesi. Tas bija apraksts brīvs no eiforijas, vēlmes padarīt vēlamo par esošo, mierīgs, ļoti objektīvs.” Postulators teica, ka saskaņā ar vajadzīgajām procedūrām ir iepazinies ar māsu, kuras izveseļošanos pētīs tribunāls. „Varu pateikt to, ka vēstules tonis ir atbilstošs gaisotnei, kas valda kopienā, kuru es apmeklēju un kurā šī māsa dzīvo – tur valda dziļa ticība, dzīvesprieks, patiesa mīlestība pret Jāni Pāvilu II,” – teica pr. Oders. Viņš pārliecinājās, ka gan pati māsa, gan citas kopienas māsas ir ļoti pazemīgas un vienkāršas un nemeklē sev slavu. Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, māsa bija tikusies ar Jāni Pāvilu II kādas audiences vai līdzīgas vispārējas tikšanās laikā. Beatifikācijas procesa postulators paskaidroja, ka tās Francijas diecēzes bīskaps, kurā noritēs tribunāla darbs, izlems vai izmeklēšana būs atklāta, vai slēpta. Kā teica pr. Oders, jau tikai dažu faktu atklāšana par šo tematu ir izsaukusi tik milzīgu interesi, ka ir jāpieliek lielas pūles lai izdziedinātās klostermāsas identitāte netiktu atklāta. „Pretējā gadījumā,” – viņš pajokoja - „ būs nepieciešami citi brīnumi, lai pasargātu viņu no visiem interesentiem.” Tāpat postulators atklāja, ka tiek plānoti vēl divi līdzīgi procesi, lai izmeklētu dziedināšanas gadījumus ar Jāņa Pāvila II aizbildniecību Dienvidamerikā un Eiropā. Viņš paskaidroja, ka nevar pagaidām vēl pilnīgi droši galvot, ka gadījums ar māsu no Francijas tiks atzīts par brīnumu, tāpēc nepieciešams izmeklēt arī citus gadījumus. Tomēr viņš pats uzskata, ka franču klostermāsas izveseļošanās gadījums ir ļoti pārliecinošs. Katoļu informācijas aģentūra | 
