Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Citur Latvijā

Rīgas Garīgajā seminārā uzņemti seši jauni audzēkņi
26.08.2006 pl. 13:19

Kā ikkatru gadu arī šogad pēc Aglonas svētkiem, 22.augustā Rīgas Garīgajā Seminārā notika jauno audzēkņu uzņemšana.

Uzņemšanas komisijā piedalījās visu diecēžu bīskapi un lielākā daļa pasniedzēju. Plkst. 9.00 visi kandidāti pildīja rakstisko eksāmena daļu, kur bija jāatbild uz diviem katehisma jautājumiem. Pēc tam, plkst. 11.00 katrs individuālu pārrunu veidā tikās ar komisijas locekļiem. Uzņemti tika 6 semināristi – pieci no Rēzeknes – Aglonas diecēzes, un viens no Jelgavas diecēzes. Aicināju katru jaunuzņemto semināristu uz īsu sarunu:

Mans vārds ir Ingmārs Zvirgzdiņš. Nāku no Grīvas draudzes, Jelgavas diecēzē. Mācījos Rīgas katoļu ģimnāzijā un Mazajā Seminārā. Par aicinājumu domāju jau no agras bērnības, bet tikai ideju līmenī. Mazajā seminārā, trijos gados tas nostiprinājās. Pats esmu kristīts tikai 9 gadu vecumā, pateicoties kādai klostermāsai, kas mani aizveda uz baznīcu un pēc kāda laika es pieņēmu pirmo Komūniju. Tas deva apziņu, ka neesmu atnācis uz baznīcu nejaušības pēc. Garīgajā Seminārā sagaidu atbalstu no pārējiem cilvēkiem un pats svarīgākais – atbalstu no Dieva. Ielieku sevi Dieva rokās.

Mans vārds ir Vitolds Oļehnovičs. Esmu no Krāslavas rajona Robežniem, kura atrodas pie pašas Baltkrievijas robežas. Piederu pie Pustiņas draudzes, kuru apkalpo prāvests Pāvils Raciņš. Par savu aicinājumu grūti pateikt, jo tāda sajūta, ka tas jau ir nācis no bērnības. Liekas, no 5. klases, bet doma kļūt par priesteri atnāca pavisam nemanot, šī doma kļuva uzbāzīgāka, un tad domāju: „Kāpēc gan nē?” Liels paldies jāsaka mūsu draudzes prāvestam, daudz palīdzēja ar padomu, piemēru un literatūru. Seminārā ceru pilnveidoties ticībā, izkopt savu garīgo dzīvi, lai labi varētu pildīt savus priestera pienākumus, ja Dievs būs mani izraudzījis.

Bernards Vagalis. Nāku no Aglonas draudzes. Par Semināru sāku domāt jau no 8. klases. Kopš tā laika mani ceļā uz Semināru ļoti atbalstīja vecāki un priesteris Juris Zarāns, kurš kādu laiku kalpoja Aglonas draudzē. Esmu viņiem pateicīgs. Ir grūti pateikt, kā būs tālāk, kā ievirzīsies mana dzīve, tomēr ceru lūgšanās, slavēšanā un mācībās sasniegt iecerēto mērķi. Mani šobrīd atbalsta arī Aglonas dekāns A. Aglonietis un pr. M. Sivickis.

Ivars Livdāns, kurš dzīvo Rīgā, bet nāk no Pieniņu draudzes. Par priesterību sāku domāt 15 gadu vecumā. Līdz tam nebiju aktīvs kristietis, bet nozīmīgi notikumi manā dzīvē izmanīja manu pārliecību. Lai gan bērnībā biju kristīts un piegājis pie pirmās svētās Komūnijas, tomēr tieši pateicoties savas vecmammas ticībai, to nepazaudēju pilnībā. Tad iesaistījos aktīvi Rīgas sv. Alberta un Pieniņu draudzēs. Biju daudzās Jauniešu Dienās Latvijā. Seminārā vēlos iet to pašu ceļu, kuru gāja Jēzus Kristus – pildīt Viņa misiju. Sludināt evaņģēliju un palīdzēt cilvēkiem un nobriest garīgi, kļūt par garīgu personību. Ceļā uz priesterību man bija izcils paraugs – prāvests Jāzeps Pujats, kura svētuma piemērs mani uzrunāja. Domājot par nākotni – kā Dievs vada, tā būs.

Guntis Brūvers. Esmu Preiļu draudzes loceklis. Par priesterību sāku domāt, mācoties augstskolas pēdējā kursā. Esmu beidzis LU Ekonomikas fakultāti. Ceļā uz priesterību varu pateikties savai mātei, kas, varbūt man pašam neapzinoties no agras bērnības veda mani uz baznīcu. Visus cilvēkus nevar uzskaitīt, kas palīdzēja šajā ceļā. Bija īpašs svētceļojums uz kādu svētvietu, kur devos ar tādu nodomu, vai ir šis aicinājums. Nekad nebiju dzīvē tik daudz lūdzies rožukroņa lūgšanu. Dievs deva atbildi. Seminārā sagaidu garīgo izaugsmi un vairāk laika pavadīt kopā ar Dievu.

Andžejs Lapinskis no Daugavpils sv. Pētera katoļu draudzes. Par aicinājumu domāju jau no pašas bērnības, man pat teica ka es pārdomāšu, jo biju tik jauns, tomēr, paaugot izrādījās ka nepārdomāju. Laiks pienāca, un joprojām domāju par šo aicinājumu. Šajā ceļā man ļoti palīdzēja dekāns Aleksandrs Madelāns, ar kuru kopā es draudzē izaugu, kurš mani izaudzināja kā ministrantru un kurš man atklāja priesteriskās dzīves skaistumu un grūtības. Līdz šim esmu braukājis arī pa citām draudzēm, gan Latvijā, gan Polijā. Piedalījos Rēzeknes – Aglonas diecēžu jauniešu dienu sagatavošanā, kuras norisinājās 2004. gadā Daugavpilī. Seminārā es ceru piepildīt savu sapni – kļūt par labu un spējīgu priesteri un Seminārs man var dot šo iespēju. Ceru to izmantot.

Aicinām ikvienu draudzes locekli atbalstīt ar lūgšanām visus semināristus, pasniedzējus, tehniskos darbiniekus lai Dievs vada ikvienu pa saviem žēlastību ceļiem.

Pr. Ilmārs Tolstovs
"Katoļu Baznīcas Vēstnesis"