Baznīca atrodas Daugavpils rajonā, Demenes pagastā, Zemgales ciematā. Baznīcas ēka 20 gs. divdesmito gadu sākumā bija kā dzelzceļa stacija uz Latvijas –Polijas robežas (tajos gados). Ēku uzcēla ātrā tempā, ar masīvām sienām un skaistu kupolu virs ēkas centrālās daļās. 1944. gadā vācieši atkāpjoties gribēja to noslaucīt no zemes virsas, un līdz ar to divas trešdaļas no ēkas aizgāja nebūtībā. Dzīves upei plūstot nav zināms projekta autors, kura lolojums bija šī stacijas ēka. Līdz 20. gs. sešdesmito gadu sākumam ēka kalpoja kā stacija, bet tad Latvijas Dzelzceļš no tās atteicās. Mainījās apsaimniekotāji, dzīves bangojošajos viļņos ēka tika galīgi nolaista. Ēka stāvēja sliežu malā, nevienam nevajadzīga, caurumotu jumtu, satecējušām un sapelējušām sienām, tukšām logu un durvju ailēm, līdz kamēr to ievēroja dekāni A. Madelāns un A. Olehno no Daugavpils, kā arī priesteris Klavcāns. Dievnama celtniecība ilga trīs gadus. Draudzes locekļi ar saviem spēkiem vieca pilnīgu ēkas restaurāciju. Daļu no celtniecības materiāliem iegādājās pateicoties vietējās pašvaldības atbalstam. Savu tiesu līdzekļu deva arī Vācijas organizācija «Bonifacius werk» un sabiedrība «DauTKom».  Liels paldies jāsaka pašreizējam Zemgales draudzes prāvestam V. Rosļakam, jo viņš uz saviem kamiešiem, ejot ērkšķainu ceļu ir atjaunojis dievnamu. Līdzās garīdznieka pienākumiem, apkalpojot trīs draudzes, viņam nācās apgūt vēl veselu plejādi ar celtniecību saistītu profesiju. Pateicoties viņa zināšanām, darbīgumam, mērķtiecībai, uzņēmībai, prasīgumam, optimismam, tagad varam priecāties par skaisto un cēlo dievnamu.
Svētajā Misē piedalījās arī draudzes prāvests V. Rosļaks, Daugavpils dekāns Aleksandrs Madelāns, Grīvas dekanāta dekāns, mons. Arnolds Olehno, priesteri Edurads Voroņeckis, Mihails Sivickis, Janušs Bulašs un Grieķu katoļu draudzes priesteris Konstantīns Markovs. Klātosoši bija arī LR Seimas deputāti, Daugavpils rajona padomes pārstāvji un Demenes pagasta pašvaldības priekšsēdētāja Valentīna Gadzāne un citi pārstāvji. „Katoļu Baznīcas Vēstnesis” | 
;)